Do you believe in something beautiful?

sēžu juridiskās fakultātes bibliotēkā, pie manis pienāk vīrelis ar datorsomu un prasa, vai es esmu latviete. saku - jā, un pie reizes morāli sagatavojos iespējai tūlīt dabūt pa zobiem vai vismaz noklausīties aģitācijas runu par pienācīgu balošanu referendumā. bet nē, izrādās, ka mani slepus sūtītie cv korektora amatam tomēr tiek uzklausīti! vīrelis gatavojas tiesā iesniegt blakus sūdzību (lai arī kas tas būtu), tāpēc vēlas atbrīvoties no gramatikas kļūdām. uz desktopa viņam ir melns, lielpurnains un labsirdīgs suns, no kura neesot jābīstas. mana jau tā reibstošā galva pie trešās lapas sāk griezties gluži kā karuselī, bet līdz galam tieku un sajūta pēc tam laba - sak', laikam atgriežos apritē, ja jau svešinieki atsākuši ar mani runāt. kauli arī šorīt pa vietām salikti, varbūt kādu laiku varēs dzīvot.