Do you believe in something beautiful?

dzīvoklim patīk ar mani runāties. kādu laiku, kad agros rītos/naktīs virināju vannasistabas durvis, tētis savā istabā mēdza noklepoties, jo laikam durvju iečīkstēšanās viņu uzmodināja. taču kādu dienu tīri sabijusies secināju, ka tētis krekšķinās pēc durvju aiztaisīšanas arī tad, kad mājās esmu viena. sapratu, ka tā ir īpašā durvju skaņa, kas izklausās pēc krekšķa. savukārt šodien kādas trīs reizes mīdījos pa virtuvi turp atpakaļ, jo grīda, atkāpjoties noteiktā attālumā no izlietnes, sākusi izdot dvieļa/lupatas zemēnokrišanas skaņas imitāciju.
šodien ārā tā kā tādā bēdīgā pasaku stāstā, kur koki melni un debesis pelēkas un necaurspīdīgas. tāpēc klausos Džoniju Kešu un sūtu labas domas savam bakalaura darbiņam, kuram derētu fizisku aktivitāšu vārdā izkustēties no savas ierūsējušās pozas.