Posted by sons on 2010.12.22 at 21:27
iesaukas patiesībā ir tik jauka lieta - tās dažas, kas velkas līdzi visu mūžu, ik pa laikam atgādina, ka ir draugi, kurus pazīstu nu jau 15 gadus. (šeit neviļus jādomā par visām vecvecāku dzimšansdienām, kad pie galda sēžas draugi, kas pazīstami 70 gadus. lai cik skeptiski raudzītos uz savām vecumdienām, šādu sajūtu es tāā gribētu piedzīvot!) tikpat jauki ir parasti klases salidojumos & co ieraudzīt biedru pārsteigtās sejas, kad kāds kādu nosauc vārdā, kādu (acīmredzot) tā īpašnieks pats nav izdzirdējis n-tos gadus. un to visu te rakstu tāpēc, ka skolas ballē puikas mani nosauca par Opeli - kopš jūnija biju jau veiksmīgi aizmirsusi par šīs "lieliskās" hmm.. iesaukas? eksistenci.