Do you believe in something beautiful?

Anda ~metra attālumā uz galda guļ, es smaidu un cenšos koncentrēties peiperam, bet laikam jāiet vien pie miera. pasaule reizēm (ne tikai reizēm) šķiet tik brīnišķa pat ar visām neatminētajām mīklām, nepabeigtajiem darbiem un sūrstoši pleķainiem vaigiem, kuriem netīk šejienes klimats. un šī 'gribu mājās, bet negribu aizbraukt' sajūta patiesībā ir tik ļoti patīkama.