Do you believe in something beautiful?

ir bezgaljauks astoņpadsmitais novembris. esmu diezgan nopinšķējusies, bet tā ļoti patīkami nopinšķējusies. izstaigājām Meža kapus krustu šķērsu. tagad skatos bildēs uz skumīgo māti Latviju, kuru no tāluma noturēju par kādu karavīriņu ar cepuri. bet tas bija vainags. tā jau ir - skolā mācies visādus brīnumus par lv simboliem, kapu ansambļiem, dodies kaut kādās ekskursijās, bet tā arī īsti neesi neko piefiksējis un sajutis. sajūti tad, kad pats aiziej un apskaties, cik sasodīti skaisti un smeldzīgi tas ir.

klausos frenku tērneru un atceros, ka Lindai bija tāda piespraudīte ar 'frank turner is my new best friend'. drīz jāiet ēst peldošās salas , kurām noteikti būs bērnības garša. vajag tik vēl šķīvi ar zaķi apkašā un to mazo intridziņu, tukšojot šķīvi.