Do you believe in something beautiful?

cēlos 6os, ņēmu līdzi kārtis un svietmaizes (labi, sviestmaižu gan nebija, tikai viens "kārums" un pāris ledenes) un pievienojos trakajiem studētgribošajiem rindāstāvētājiem. bija tīri ātri, nesāpīgi un negarlaicīgi. jūtos jau ar vienu kāju iekāpusi jaunajā dzīvē, tāda forša sajūta. kā pirms 1. klases, kad priekšā bija kaut kas liels, nezināms, bet vilinošs. studentkartes bilde gan man būs graujoša, jo tiešām nebiju domājusi šodien bildēties, būtu vismaz matus izķemmējusi vai kādu tušu ieķēpājusi acīs. vēl mēs ļoti pierijāmies mārtiņa beķerejā, bet tas ir gluži saprotams, jo tagad priekšā nedēļu ilgs stresošanas posmiņš par savu budžeta vietu, kuru pašlaik rotā kārtas skaitlis 9. vēl es nespēju saprast, ko viņi visi meklē ekonomikā un vadībā. man piemaksātu, es uz turieni neietu! :D ai bet kušs, jābeidz šī tēma, tāpat no tās nevarēs izbēgt vēl labu laiciņu. labāk iešu nosnausties.