Do you believe in something beautiful?

īsti nav spēka un dukas kaut ko daudz rakstīt. vienkārši prātā nāk tā kartīte ar tekstu "vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?" es saku, ka ir. bet citādāka. tāda, kas vēsta, ka ir beigusies 2008. gada vasaras kulminācija, nu nezinu, KAM būtu vēl jānotiek, lai es justos vēl piepildītāka un laimīgāka kā šorīt, joņojot (vārda tiešajā nozīmē! mums bija daudz spēciņa 8) ) uz 11. tramvaju ar izdziedātu, bet vēl dziedot gribošu balsi, nodejotām, bet vēl skrienošām kājām un tikko dabūtu buču no virsdiriģenta, kurš visu cauru nakti negurstošs lēkāja savā diriģentu tornītī. tie patiešām bija SVĒTKI. jāgaida bildes medijos, lai vēlreiz atgrieztu tās emocijas. paldies.

/vaimandieniņ, nakts ir iespaidojusi manu balsi tik tālu, ka varu nodziedāt klavieru otrās oktāvas sibemol bez liekām grūtībām :D