Do you believe in something beautiful?

nuja. kārtējo reizi nogulēju pirmo stundu, tad pavisam braši devos uz vilcienu, lai paspētu uz otro. pēc iekāpšanas tikpat braši pamanīju, ka maks ir palicis mājās. konduktores mēdz būs ļoti kasīgas, tāpēc izkāpu nākamajā pieturā laukā. kādi 4 saulaini kilometri, un nu esmu mājās. bija vēl doma uz dambi aiziet, bet izstaigājos tāpat, grauzdama ķīmijas laboram domātās rozīnes. piezvanīja mamma - viņa atkal un atkal nebeidz brīnīties, kur viņai tāds bērns gadījies. bet ir jauki tā izsprukt no rutīnas. tagad būs otrais mēģinājums tikt uz skolu :)