Do you believe in something beautiful?

šodien jau otro dienu pēc kārtas katra kustība sagādā diezgan lielu piepūli & sajusti muskuļi, par kuru esamību organismā iepriekš nebija nekādas nojausmas, bet esmu tik ļoti laimīga, ka atklāts ĪSTAIS slēpošanas prieks! pirmoreiz mūžā slēpot sanāca Uzvaras parkā kādu menesi atpakaļ, kur notika masveida šļūkšana pa nelielu apli, un tas prasīja reāli lielu fizisku piepūli (vai nu man tur slēpes neslīdēja vai kas), rokas un seja sviedros pludoja jau pēc 10 minūtēm un biju priecīga pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no tiem moku rīkiem. taču otrā reize Ogrē bija kā diena pret nakti - liegs, vēss, saulains mežs apkārt un sniegs slīd kā ieeļļots, spēciņu gan vajag un pēc 2,5h jau arī sāk pietrūkt, bet tās sajūtiņas!  ja padomā, no kādiem kalniem beigās laidāmies lejā, jābrīnas, ka kājas rotā tikai kādi seši palieli zilumi.

šis vēl sākumā - mazo pauguriņu (ne)pievārēšana jeb vēsa atpūta