Do you believe in something beautiful?

decembra mīļākais vārds ir prioritātes. decembriem ir kas līdzīgs ar maijiem, kad vienmēr tur, aiz skolas žoga, notiek kas aizraujošs un ievelkošs, bet tu kā muļķis esi nolikts pie grāmatu čupām un sarkanās krāsās mirgojošiem termiņiem. un nez kāpēc katru gadu visi skolas moduļi sakrīt kopā tieši gada beigās, nospiežot tevi kā tarakānu. taču tieši šie brīži kaut kādā vīzē ir vispamācošākie, jo liek izvērtēt, kas ir patiešām svarīgs un kas ne. un tad es saprotu, ka labāk iztērēju savu kūpošo laiku, lai aizietu pie omammas paēst zupu, lai pasūtītu bildes vecmāmiņai, kas šoruden mācās dzīvot no jauna, lai izvēlētos pēc iespējas jaukākas dāvanas saviem rūķu ģimenes locekļiem vai lai sniegtu savām ausīm kādu muzikālu baudījumu. jo vai nav vienalga, kādā krāsā tas kvadrātainais kartona-ādas imitācijas izstrādājums beigās krāsosies. svarīgi esam mēs.