Do you believe in something beautiful?

šogad cilvēki apkārt mirst tik daudz un tik intensīvi, ka nemaz ilgu laiku nav iespējams dzīvot tādu tipiski pasaulīgo dzīvi, nedomājot par visām tām citām pasaulītēm, kas mūsu šaurajam acu lokam nav saskatāmas. tāda patīkama modrība visu laiku. tāds patīkams miers. jo nekas šajā dzīvē nav tik drošs kā tas, ka visi reiz izpūtīsim savu pēdējo dvesmu. un tieši tāpēc mana smadzene vienkārši nesaprot, kā cilvēks var dzīvot, domājot, ka šī ceļojuma daļa sākas šeit un beidzas šeit. ( bet ne gluži par to ir šī bilde :) )

un šīsdienas vēja brāzmas bija kas sen nepiedzīvots - izkāpjot no busa netālu no ZA augstceltnes, mēģināju doties centra virzienā, taču nespēju. pūta pretī tik ļoti, ka bija jāgrābj tuvākais ceļa stabs vai vienkārši jāklūp gar zemi. tā nu, zaudējot cīņā ar vēju, nolēmu griezties otrādi un doties uz centru pa citu ceļu.