Do you believe in something beautiful?

ai, šīdiena ir kā putojošs kauss. pašas vakarstundas gan jau vilkās uz tādu pāršķebīgo toni, jo mācās virsū nogurums un vēlme iegāzties savā gultiņā un aizmigt kā nosistai, līdz visu no jauna uzdzirkstīja šis fakts: kāda jaunkundze un jaunskungs man bija gatavojuši pārsteigumu bastejkalnā, pūšot krāsainus balonus, sienot tos pie krēsla ar nodomu, ka mani uzaicinās uz turieni apsēsties, ievēlēties vēlēšanos un pēc tam balonus sparīgi saspridzināt. par to, protams, neko nezināju, tāpēc steidzīgi devos stacijas virzienā, lai paspētu uz pēdējo vilcienu, ar kuru bija jādodas arī balonu pūtējai. nav brīnums, ka viņi, telefoniski uzzinājuši, ka pēc 10min iet pēdējais vilciens un ka es ne tuvu nesēdēšu balonkrēslā, bija spiesti panikā paši saspridzināt rūpīgi sietos un pūstos balonus un desot uz staciju. kad vilcienā dzirdēju visu stāstu, iedomājos, cik forša kārtējā dzīves īsfilmiņa te sanāktu. cerams, ka vismaz vēlēšanās tika ievēlēta ;D
bet vispār izlaidumdiena bija tik jauka, ka ne nopriecāties. bija gardais ģimenes-draudziņu pikniks Bastejkalnā (mums pat neviens nesastādīja protokolu par nelikumīgu šampanieša lietošanu sabiedriskā vietā), bija ziedu likšana pie Mildas, bija āgenskalna burvība.
un, nākot mājās no stacijas, gaiss smaržoja ne vairāk, ne mazāk kā tieši saulgriežos. tāds tumīgs un smaržīgs gaiss.
čučēt!