Do you believe in something beautiful?
Then get up and be it!
8.03
Posted on 2011.03.08 at 21:57
šodien tāda smieklīga diena. bet jauka, jo ārā beidzot ir jūtams VIŅŠ.
sajūtas mazliet kā pirmajā septembrī - cilvēki apjukuši (vai arī lepni lūpu kaktiņus uz augšu savilkuši) skraida pa ielām ar puķu klēpjiem rokās.mājpuceļā priekšā slājošajam vīrietim rokās ņipri bija ietūcīta maza tulpīte.arī bomzim stacijas laukumā, kurš otram bomzim ķērcoši aizrautīgā nazālajā tonī skaidroja kādas ļoti nopietnas ģēlas, rokās bija papīrā ietīts objekts. savukārt augšstāva kaimiņi manāmā reibumā, droši vien Padomju gadu nostaļģijā, risināja problēmas (vai dalījās priekos?) kāpņutelpas priekšā.
šķiet, ka lielākā daļa sieviešu šo dienu uztver kā pašsaprotamu, jo viņas taču ir brīnišķīgas, brīnišķīgas pēc definīcijas! te nu mūsu domas dalās. jā, vīrieši mēdz būt ne pārāk skaisti, nošņurkuši un nejauki, bet ir vēl sasodīti vairāk nenošņurkušu un nejauku sieviešu, un tas ir vēl ļaunāk, nekā būt nošņurkušam un nejaukam, jo tad vismaz ir kāds mazītiņš iemesls būt nejaukam (kuram gan negribas būt skaistam un iekārojamam!) bet ja esi nomanikīrēts no galvas līdz kājām, taču iekšā mīt odzes trešās pakāpes māsīca, paliek šķērmi. patiesībā sievietes (ar šo saprotam tipiskās sievietes) pēc definīcijas ir intrigantes, klačubābas un skauģes, turklāt nekautrējas izmantot citus savā labā; viņas vienmēr apzinās savu nenokaujamo ieroci - sievišķību - kā pēdējo trumpi, kas var pat izprovocēt pasaules karus un ko tik vēl ne. ne velti katrā trillerī iebāž sievieti, kas kādam sajauks prātu un sagraus ilgi perinātos plānus.
bet tas tik tā. patiesībā jau ir arī ļoti daudz sirsnīgu, atklātu un spēcīgu sieviešu, un es ļoti ļoti priecājos par viņām. un tieši par to - spēcīgumu - es te vēlējos bilst. ka sieviešdienai nav jābūt tādai, kāda tā ir, tikai sieviešu "brīnišķīguma" dēļ. viņām daba ir devusi mazāk spēciņu muskuļos un lielāku asaru tecēšanas ātrumu, taču nereti nākas pārvarēt lielākas grūtības nekā vīrišķajam dzimumam. turklāt daba ir parūpējusies arī par citām pakaļrocībām/pienākumiem, kā bērna iznēsāšana, uzacu raustīšana, celulīta skrubēšana, ēst gatavošana, bērnu audzināšana, kārtības ieviešana utt., tāpēc vien viņas ir pelnījušas savu dienu! tieši tāpēc armijas dienas 'atraugās', kas pārāk oficiāli netiek dēvēta par 'vīriešu dienu', neviens uz ielas stūriem ar pudelīšu statīviem nestāv, bet šodien visa Rīga zied.
Izglītojošā reklāma:"Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā." Latvijā šo dienu par oficiāli atzīmējamu dienu atzīta 2008. gadā.
sajūtas mazliet kā pirmajā septembrī - cilvēki apjukuši (vai arī lepni lūpu kaktiņus uz augšu savilkuši) skraida pa ielām ar puķu klēpjiem rokās.mājpuceļā priekšā slājošajam vīrietim rokās ņipri bija ietūcīta maza tulpīte.arī bomzim stacijas laukumā, kurš otram bomzim ķērcoši aizrautīgā nazālajā tonī skaidroja kādas ļoti nopietnas ģēlas, rokās bija papīrā ietīts objekts. savukārt augšstāva kaimiņi manāmā reibumā, droši vien Padomju gadu nostaļģijā, risināja problēmas (vai dalījās priekos?) kāpņutelpas priekšā.
šķiet, ka lielākā daļa sieviešu šo dienu uztver kā pašsaprotamu, jo viņas taču ir brīnišķīgas, brīnišķīgas pēc definīcijas! te nu mūsu domas dalās. jā, vīrieši mēdz būt ne pārāk skaisti, nošņurkuši un nejauki, bet ir vēl sasodīti vairāk nenošņurkušu un nejauku sieviešu, un tas ir vēl ļaunāk, nekā būt nošņurkušam un nejaukam, jo tad vismaz ir kāds mazītiņš iemesls būt nejaukam (kuram gan negribas būt skaistam un iekārojamam!) bet ja esi nomanikīrēts no galvas līdz kājām, taču iekšā mīt odzes trešās pakāpes māsīca, paliek šķērmi. patiesībā sievietes (ar šo saprotam tipiskās sievietes) pēc definīcijas ir intrigantes, klačubābas un skauģes, turklāt nekautrējas izmantot citus savā labā; viņas vienmēr apzinās savu nenokaujamo ieroci - sievišķību - kā pēdējo trumpi, kas var pat izprovocēt pasaules karus un ko tik vēl ne. ne velti katrā trillerī iebāž sievieti, kas kādam sajauks prātu un sagraus ilgi perinātos plānus.
bet tas tik tā. patiesībā jau ir arī ļoti daudz sirsnīgu, atklātu un spēcīgu sieviešu, un es ļoti ļoti priecājos par viņām. un tieši par to - spēcīgumu - es te vēlējos bilst. ka sieviešdienai nav jābūt tādai, kāda tā ir, tikai sieviešu "brīnišķīguma" dēļ. viņām daba ir devusi mazāk spēciņu muskuļos un lielāku asaru tecēšanas ātrumu, taču nereti nākas pārvarēt lielākas grūtības nekā vīrišķajam dzimumam. turklāt daba ir parūpējusies arī par citām pakaļrocībām/pienākumiem, kā bērna iznēsāšana, uzacu raustīšana, celulīta skrubēšana, ēst gatavošana, bērnu audzināšana, kārtības ieviešana utt., tāpēc vien viņas ir pelnījušas savu dienu! tieši tāpēc armijas dienas 'atraugās', kas pārāk oficiāli netiek dēvēta par 'vīriešu dienu', neviens uz ielas stūriem ar pudelīšu statīviem nestāv, bet šodien visa Rīga zied.
Izglītojošā reklāma:"Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā." Latvijā šo dienu par oficiāli atzīmējamu dienu atzīta 2008. gadā.