Do you believe in something beautiful?

manuprāt, cilvēkiem, nonākušiem civilizētākā vidē, prom no atsaldētiem ģīmjiem un nedrošības sajūtas, naktī izejot uz ielas, nevajadzētu sākt vēl vairāk ilgoties pēc sava mazāk civilizētā nostūra. it kā neesmu pārāk homesick un man dzīve šeit šķiet ļoti patīkama un aizraujoša & studijas ir lieliskas, BET pieķeru sevi klausāmies 100% vairāk LV ražotas mūzikas nekā mājās, pieķeru pēc Latvijas rudeņu smaržu ilgām, pieķeru sekojam līdzi, kā rudens aizvadās tur, pieķeru salīdzinām lietas, kas mājās šķiet labākas. ja pērn, nereti viesojoties Upsalā, Rīgas nodilušajos ceļos atgriezos ar tādu mazliet 'fļēē' sajūtu, man šķiet, ka decembra sākumā apraudāšos, pārbraucot robežu. jāā, pārbraucot robežu, jo atpakaļ braukšu ar auto, tas tik būs jautri!
bet, protams, vēl galīgi negaidu mājupdošanās brīdi. nonācu pie secinājuma, ka ikdienas riteņošana tīri fiziski dod daudz prieka, tāpēc arī cilvēki tādi smaidīgāki, jo ātrums un adrenalīns asinīs.
rīt šejienes latvieši, gluži vienoti, dodamies uz Hāgu vēlēt. jāceļas sešos, ho hō! ja ņem vērā to, ka katru rītu snaužu vismaz līdz desmitiem, tas būs traks trieciens. ar labvakaru!