Do you believe in something beautiful?
Then get up and be it!
Posted on 2010.08.31 at 10:01
nu tā, laikam ir pienācis laiks nelielam spamam par to, kā tad man šeit klājas.
Nīderlande šķiet ļoti brīnšķa valsts. plašos līdzenumus lauku teritorijās un kilometriem pārskatāmos tīrumus šoseju malās kompensē pilsētu skudru pūžņa efekts - mājiņa pie mājiņas, durtiņas pie durtiņām, mazi pagalmiņi ar vīteņaugiem, puķēm, zaļumi visapkārt, un arīdzan riteņbraucēju iesārti laimīgās sejas visapkārt. vakar prātojām, kādēļ pilsētā nav tādas pirmdienas atmosfēras - sapratām, ka pie tā vainojami tieši braucamrīki. nav ierastās mašīnas dūkoņas, tikai knapi sadzirdami veloriepu nospiedumi rudenīgajās ielās.
dzīvoju kojās ar nosaukumu Albertine Agnesplein, istabu dalu ar meiteni no maģistriem un pagaidām sadzīvojam ļoti labi, pat reizēm nobrīnos par mūsu līdzīgajām patikām/nepatikām, mūzikas gaumēm un citām lietām, tas dikti palīdz. blakus istabā dzīvo Džons no NY, pa māju redzētas klīstam pāris ķīnietes & co. droši vien visi vēl kaut kur slēpjas.
šodien bija ļoti ražīga diena, jo nomaksājām īri par visiem 3 mēnešiem (atbrīvojos no 901 eur), nopirkām riteņus (izrādās, ka tas šeit dārgs prieks. 'riteņhumpalās' dabūju Spartu par 95). bet kas labi - slēdzeni par 5īti. lai gan aizlienēta slēdzene bija jau no mājām līdzi, nespēju nenopirkt par īpašo studentu cenu, jo tādu ķēž-audum slēdzeni lv varētu notirgot par 10-15 ls. žēl, ka bagāžas ierobežojomi neļautu uzsākt šo biznesu, hehē. vēl nopirku jaunu maku, divpusējo skoču, zaļas svītrainas zeķbikses, milzu paku ar lakricas/augļu končām, pāris klades un auduma maisu, uz kura ir neganta lēdija ar leopardu, toties unicefs saņems kādu manu grasi par to. daudzas sīkumlietas uz atlaidēm te tiešām ir lētas, acīs iekrita tieši tādas lakrickončas, visādi lēcu šķīdumi un gleznojamās pamatnītes, krāsas.
braukšana pa šitī šenter (tā šejienieši izrunā city center. viņiem ir tāds mīksti šš-īgais dutch akcents, un pašu valoda tiešām mazliet velk uz kakla skalošanas skaņām, bet daudz ko var saprast, daudzmaz pārzinot vācu valodu. pat sapratu, kad man veikalā vaicāja, vai nopirktajam auduma maisiņam nepieciešams maisiņš, kurā to ielikt!) bija smieklīga, jo tādā velo-masā uzrodas simtiem veidu, kā iekļūt avārijas situācijās ar autobusiem, maziem traktoriņiem, kuriem galā durklīši u.tml. bet sapratām, ka tomēr velo te ir prioritāte, un man vairāk žēl ir to auto šoferīšu, kuriem jāapbruņojas ar pacietības devu :)
ā un kas! vakar mums rādīja nīderlandiešu nacionālo īpatnību - viņi, mazgājot traukus, tos ražīgi saputo un nomazgā, bet nenoskalo ūdenī. noskalina tajās putās un atstāj nožūt vai noslauka. neviens no tā neesot nomiris. nezinu gan, palasījos šodien tā mazgājamā sastāvu, nebija tur nekādas piena sūkalas vai īpašo koku augļu pulveris.. visādas ķīmijiņas.
pagaidām nav ļoti daudz bilžu, bet pāris var aplūkot
( te. )
Nīderlande šķiet ļoti brīnšķa valsts. plašos līdzenumus lauku teritorijās un kilometriem pārskatāmos tīrumus šoseju malās kompensē pilsētu skudru pūžņa efekts - mājiņa pie mājiņas, durtiņas pie durtiņām, mazi pagalmiņi ar vīteņaugiem, puķēm, zaļumi visapkārt, un arīdzan riteņbraucēju iesārti laimīgās sejas visapkārt. vakar prātojām, kādēļ pilsētā nav tādas pirmdienas atmosfēras - sapratām, ka pie tā vainojami tieši braucamrīki. nav ierastās mašīnas dūkoņas, tikai knapi sadzirdami veloriepu nospiedumi rudenīgajās ielās.
dzīvoju kojās ar nosaukumu Albertine Agnesplein, istabu dalu ar meiteni no maģistriem un pagaidām sadzīvojam ļoti labi, pat reizēm nobrīnos par mūsu līdzīgajām patikām/nepatikām, mūzikas gaumēm un citām lietām, tas dikti palīdz. blakus istabā dzīvo Džons no NY, pa māju redzētas klīstam pāris ķīnietes & co. droši vien visi vēl kaut kur slēpjas.
šodien bija ļoti ražīga diena, jo nomaksājām īri par visiem 3 mēnešiem (atbrīvojos no 901 eur), nopirkām riteņus (izrādās, ka tas šeit dārgs prieks. 'riteņhumpalās' dabūju Spartu par 95). bet kas labi - slēdzeni par 5īti. lai gan aizlienēta slēdzene bija jau no mājām līdzi, nespēju nenopirkt par īpašo studentu cenu, jo tādu ķēž-audum slēdzeni lv varētu notirgot par 10-15 ls. žēl, ka bagāžas ierobežojomi neļautu uzsākt šo biznesu, hehē. vēl nopirku jaunu maku, divpusējo skoču, zaļas svītrainas zeķbikses, milzu paku ar lakricas/augļu končām, pāris klades un auduma maisu, uz kura ir neganta lēdija ar leopardu, toties unicefs saņems kādu manu grasi par to. daudzas sīkumlietas uz atlaidēm te tiešām ir lētas, acīs iekrita tieši tādas lakrickončas, visādi lēcu šķīdumi un gleznojamās pamatnītes, krāsas.
braukšana pa šitī šenter (tā šejienieši izrunā city center. viņiem ir tāds mīksti šš-īgais dutch akcents, un pašu valoda tiešām mazliet velk uz kakla skalošanas skaņām, bet daudz ko var saprast, daudzmaz pārzinot vācu valodu. pat sapratu, kad man veikalā vaicāja, vai nopirktajam auduma maisiņam nepieciešams maisiņš, kurā to ielikt!) bija smieklīga, jo tādā velo-masā uzrodas simtiem veidu, kā iekļūt avārijas situācijās ar autobusiem, maziem traktoriņiem, kuriem galā durklīši u.tml. bet sapratām, ka tomēr velo te ir prioritāte, un man vairāk žēl ir to auto šoferīšu, kuriem jāapbruņojas ar pacietības devu :)
ā un kas! vakar mums rādīja nīderlandiešu nacionālo īpatnību - viņi, mazgājot traukus, tos ražīgi saputo un nomazgā, bet nenoskalo ūdenī. noskalina tajās putās un atstāj nožūt vai noslauka. neviens no tā neesot nomiris. nezinu gan, palasījos šodien tā mazgājamā sastāvu, nebija tur nekādas piena sūkalas vai īpašo koku augļu pulveris.. visādas ķīmijiņas.
pagaidām nav ļoti daudz bilžu, bet pāris var aplūkot
( te. )