Do you believe in something beautiful?

laikam tās zeķbikses un klaboši apavi dara savu, bet šodien vairākas reizes vīriešu kārtas pārstāvji atvēra durvis manā priekšā, pēdējoreiz vilcienā & patiešām negaidīti. kaut gan jau kādu laiku iepriekš konstatēju šo dīvaino parādību - toreiz gluži vai sabijos, kad kāds mužiks, nu labi - kungs, sniedza roku, kad kāpu ārā no vilciena. toreiz likās, ka viņš vēlas man ko atņemt. būs vien jāizdzen no sevis mūsu slimās sabiedrības pretreakcijas un jāsaprot, ka ir arī uz planētas vārdā Latvija ir pieklājīgi cilvēki.
bet vispār ir ārkārtīgi jauks vakars. traucos cauri mežiem un miglas vālos ietītajām pļavām, lasīju The Dharma Bums un, izkāpjot ārā savā mājpilsētā, likās, ka kāds aptinis ap pleciem lielu, siltu villaini - tik silts un viegls bija gaiss. ik pa brīdim iedomājos par tuksnešano zemju stāstiem un to, cik tiešām esam laimīgi, ka te ir lekna zāle, zaļojoši koki un sulīgas lapas. (tikko ļoti sagribējās iekosties salātā)
apņemos rīt no rīta atkal doties uz blakusistabu iekustināt ierūsējušos pirkstus Yann Tiersen daiļradē.
tu esi man dzīslās, vasara!