Do you believe in something beautiful?

lai gan man pašai nepatīk reizēm rīdzinieku pārspīlētā vēlme parādīt, ka viņi ir no Rīgas, šodien nudien nebeidzu brīnīties par to, kā mana vecuma cilvēki var nezināt, kur atrodas Vērmanes dārzs un Esplanāde, par Depo, Zviedru vārtiem un tamlīdzīgiem objektiem nemaz nerunājot. ja jau tu vismaz piecus mēnešus mācies/uzturies Rīgā, vai tad nav ne mazākā vēlme noskaidrot, kā sauc to parku, kuram katru dienu joņoju garām vai kaut kā tā? :)
bet šī bija ļoti interesanta iesvētībdiena + lai vai kā, ir tomēr forša sajūta, aizejot no ballītes labākajā brīdī. nu, kaut vai subjektīvi labākajā.
īsi pirms pēdējā vilciena iegāju rimi, lai iegādātos divas lielās nutellas burkas. likdama tās uz skrejošās produktu lentas pie kases, drusku apmulsu, jo pirms manis tur puisietim bija divas pakas ar kuskusu un pēc manis sievietei bija divas piena pakas. vēlāk pār plecu redzēju, ka pēc piena nāca ~6 vienādas pudeles ūdens. laikam vēlās stundās pārtikas daudzveidība visiem ir dziļi vienaldzīga (:
pirms kāda laika manīju ļoti viltīgu izdarību vēlajā vilcienā. pusis ieaulekšo iekšā kkur Šķirotavā, zibens ātrumā kkur apsēžas pie loga, nomet virsdrēbes un ieslīgst dziļā miegā. šķiet,ka konduktore viņu toreiz nepamanīja. šoreiz laikam tas bija cits 'frukts', bet arī sākumā pabāž galvu pa durvīm, tad ļooti ātri apsēžas pretī kādai sievietei, ieraujas stūrī un guļ. konduktore pamana, nāk klāt, šis saviebies rāda pasi. lika izsēsties, bet tā arī viņš aizvien stāvēja tamburā, kad gribēju kāpt ārā. izkāpa arī Salaspilī un gāja man pa priekšu visu manu ceļa maršrutu, ik pa brīdim pamezdams skatu atpakaļ. man likās, ka viš mani izseko no priekšas - ko gan kriminogēnā situācija nenodara ar cilvēka apziņu! bet lab, es nezinu, kādēļ to rakstu. jāiet nu pie miera.