Do you believe in something beautiful?

tādā karstumā es gribu tikai uz laukiem. taču man ir sava metode, kā atvēsināties vismaz uz laiciņu - izņemt drēbes no veļasmašīnas un uzreiz vilkt mugurā. līdz Rīgai jau ir izžuvušas, un saule atkal sāk cepināt, bet toties kādas minūtes 40 nav karsti.

un kāds šorīt bija rīts! starojošs. celšanās 04:30, pirmais vilciens. miglas vāli pār pļavām un dārziņiem. saule jau silda, un mēs braucam uz jūru. braucam peldēt un runāt, braucam baudīt pavisam īstu vasaras rītu jūras viļņos. atpakaļceļā 'pikantumu' visam piešķīra n-tie plikie onkas, haha, laikam ieklīdām nūdistu zonā. un tā sajūta, ka nāc no jūras, kur bija pilnīgs miers un sākumā cilvēki uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet tagad bars krīt laukā no vilciena - un viņi jau ir nokavējuši īsto rīta cēlienu.

šīvakara kafijbiedrs nokavēja satikšanos apmēram par pusstundu, jo pa ceļam bija izdomājis uzspēlēt uz ielas ģitāru un ievākt kādu naudiņ' :D bet tas ir jauki, un es esmu pieradusi, ka gandrīz visi draugi vienmēr kavē, ja nekavēju es (es kavēju reti, tāpēc gaidu bieži). turklāt man liekas, ka viņš kāps kaut kur augstāk par uzspēlēšanu uz ielas, to var just.

Rīga - Krustpils 20:52 ziemā man liek nedaudz justies neomolīgi, bet vasarās es vienmēr pieploku pie loga un sāku domāt par lietām, kas man ir svarīgas. par tiem cilvēkiem, kas gluži nemanot man ir kļuvuši ļoti svarīgi.

šodienas dziesma - ilgu laiku nepelnīti piemirstā, bet vakarvakar saņemot atcerētā The Streets - Dry Your Eyes. + šodienas kontā 4 saldējumi.

un rītvakar es metos iekšā piedzīvojumu virpulī. būšu atpakaļ civilizācijā otrdien (: