Do you believe in something beautiful?

izejot no skolas, sažņaudzās sirds. biju izņemt savu dokumentu ar trīs veidu burtiņiem un citu veidu cipariņiem, par kuriem esmu ļoti priecīga. plunčinājām kājas ziedonīša strūklakā un grauzām jattis saldējumu, kurš nebija pirkts no bērnības. atceros, viņu pārdeva stacijā un, šķiet, arī interpegro par dārgām naudiņām, bet mums ar māsu tas bija visu saldējumu karalis. vēl man iedeva kaut kādu brīnišķīgi nodzeltējušu medicīnas dokumentu, uz kura ir zīmīte, ka oktobrī man ir jāiet potēties pret difteriju. pēdējā lapā ir zīmogs "sūdzību nav, objektīvi - bez novirzes no normas". tas zīmogs gan ir piecus gadus vecs, tāpēc neko nevar zināt.
nedaudz škrobīgi, ka pavasarī patīrīju māju un pa-izmetu ārā visādus diplomus un tā, varbūt būtu noderējuši augstskolai. bet nu nekas. vēl šodien satikām juri un mariju, satikām evartu, viņš nopirka pavisam glīšas 'golfa kurpes'. bijām latgalītē, bijām centrāltirgū, mana šīsdienas frāze - "kadi ceni, tadi banani!" nudien, ja vēlaties izbļaustīties un izkašķēties, ejiet vien uz tirgu. labi, ka šodien mani viss vienkārši smīdina.

un vēl atgriežos positivus noskaņā. vakar mājās liku klausīt stereophonikus un devos gulēt. šodien gan pamatīgi atgriežas šīgada sajūtas, skatos jūtūbu, skatos bildes un klausos travis. pa dienu ik pēc soļa nobļāvām kādu frāzi iz gustavo. uzraksti uz piena mašīnām "imunella" man izskatās kā manic'u "umbrella", un es atkal atgriežos piektdienā un sestdienā. atkal ar kapuci tresījam (haha) pie resnā puiša tievā, atkal lēkājam līdz bezspēkam pie mofo, dziedam "why does it always rain on me", sēžam smiltīs, peldam jūrā, tīram zobus ar kapu akas ūdeni, khi. un vēl spoku stāsti mašīnā četros no rīta, un vēl puikas, kuriem rītausmā tiek dota rupjmaize un kuri pateicībā bučo roku, kuri vēlāk agnesei prasa numuru, viņa iedod savu brālēna numuru, šis saņem visnotaļ svarīgu un mums noderīgu īsziņu, bet izdzēš bez pēdām. un vēl, un vēl. tagad atpūta līdz piektdienai.

un vispār man gribētos šo to vairāk zināt par pasaules lietu kārtību, par savas dzīves kārtību. par tiem krāsainajiem mozaīkas gabaliņiem, kuri tomēr kaut kādā veidā ir saistīti un kuriem kaut kad būtu jāsaliekas kopā vai vismaz jāveido fragmenti. pašlaik liekas, ka tie ir izsvaidīti. un, lai gan arī katrs par sevi tie ir skaisti, prasās pēc kādas kopainas, prasās pēc puaro, kurš izskaidros un saliks visu pa plauktiņiem. tajā pašā laikā zinu, ka daudzi gabaliņi vēl nemaz nav apgriezti uz krāsaino pusi un ka tik daudz kas vēl priekšā. daži varbūt ir ieklīduši no citas bildes un paliks malā. nuja, laiks rādīs.

ieraudzīju un nespēju nepadalīties - ekoloģiskais ekrāna tīrītājs