Do you believe in something beautiful?

beidzot piegāju pie spoguļa, lai apskatītu, kā klājas manam mugur-sadegumam, un atklāju daudzas mazas čūliņas un ādu, kas velkas nost kā plēve, baisi baisi baisi.
bet tas viss neliedz priecāties par to, kā dzīve uzņem apgriezienus. šorīt gan vienubrīd likās, ka pēdējā stundiņa klāt, kad mājupvedējs Igors sāka dzīt fūri līkumā, kurā pretī traucās mašīnu varza. tikai viena doma galvā "vēl ne, vēl tam nav jānotiek", un nenotika arī, un viss ir jauki. 1,5 diena atpūtas, un tad jau steidzam pretī dziesmu svētkiem.
izrādās, ka pērngada skaistākās dziesmas slēpās zem folderiem "rudens part I", "rudens part II", "vēls rudens" un "novembris". sāku domāt, kāpēc viss sakoncentrējies tieši šajā gadalaikā, un sapratu, ka rudenī vēji daudz ko izpūš ārā un koku lapas aizlidinās kopā ar kaut ko, kas sakrājies iekšā pa vasaru, un tad to vajag piepildīt ar Mūziku. tāpēc es gaidu rudeni, un tāpēc arī negaidu rudeni. jo pašlaik viss pildās pa druskai, un ir nojauta, ka šī vasara paliks atmiņā uz ilgiem laikiem.

..You said that life is what you make of it