Do you believe in something beautiful?

šorīt pamodos 7.00, kad vajadzēja izbraukt no Spils uz skolu. teicu, lai mani negaida, braukšu ar vilcienu. vēlāk sapratu, ka ir pārāk mazs laiciņš līdz nākošajam bānim, negribējās skriet. mierīgi sataisījos un pēc kādas pusstundas izgāju pa durvīm. pēc trim kāpieniem lejā pa kāpnēm paskatījos pulkstenī un ieraudzīju, ka atkal ir tikai kādas 7min līdz vilcienam palikušas un ka es negribu skriet. gāju atpakaļ mājās, padzēru neizdzerto tēju, piešuvu mētelim pogu un pēc pusstundas devos uz nākošo vilcienu. tas skaisti aizbrauca man gar degunu. nosēdēju vēl kādas 40 min stacijā - re, nebija pagājušas ne divas stundas, kad beidzot devos uz skolu! :D
man tik ļoti patīk, ka klasesbiedriem ir tiesības un nav jābrauc uz otru Rīgas galu ar sabiedrisko. un vēl visu ceļu kaukt līdzi prāta vētrai un rozā lietum, un ārdīties pie guano apes vai kaut kādiem drausmīgiem klubu mošķiem.
saliju.
tagad ēdu kaudzēm skābu apelsīnu.
šī diena ir nogurusi un pelēka, bet viss pelēkais vienmēr ļauj labāk saskatīt tos krāsainos klekšus. un tas dod mazu, nogurušu prieku.