Do you believe in something beautiful?

bet Rīdziņa ir tik jauka! un vakara vilciena braucieni Rīga-Salaspils aizvien tikpat. vienudien, braucot mājās, dzirdēju, kā krēslā aiz manis ~6.klases puišeļi mēģina salikt pieturzīmes savā mājasdarbā, kura temats bija tiešā runa. viens no viņiem tik izteiksmīgi lasīja katru teikumu un tik sirsnīgi mēģināja izprast pieturzīmju lietojumu, ka vienā brīdī nenocietos un pateicu priekšā, ka konkrētajā vietā komats tomēr nav vajadzīgs. puikas baigi nopriecājās. tam sekoja neliela pauze, līdz viņi man atkal piebakstīja un lūdza palīdzību visos nākamajos teikumos. visus gan nepaspēju, jo bija jākāpj ārā. sapratu, ka šeit, kur ausīm ir kutelīgi patīkami klausīties dzimto valodu, man neviļus gribas vairāk runāties ar svešiniekiem.