akmansdievs, cik esmu laimīga, ka man ir tādi draugi. ar kuriem skaip-divstund-sarunas pēdējās piecas minūtes vienkārši abpusēji raudāt pie bon iver. viens raud romā, otrs raud briselē, jo vienkārši cilvēkam šad tad vajag paraudāt. tad noslaucīt vaigus piedurknēs un laimīgam turpināt griezt lociņus zivs mērcei.
Do you believe in something beautiful?
Then get up and be it!