Posted by sons on 2013.01.01 at 23:41
gribētos šeit kaut ko ierakstīt par aizgājušo gadu vai vismaz jaunā gada sagaidīšanu trenažierzāles noskaņās Pērnavas ledusspoguļielās un piekusušajiem kāju muskuļiem, bet atliktie darbi ieņurdas katru reizi, kad spaidu pogas 'klab' un 'facebook'. vēl tikai janvāris, un būs beigusies pēdējā sesija manā mūžā! (kaut kan - nekad nesaki nekad, jo vispār dikti dikti gribētos mācīties daudz un visu ko, taču tagad kādam gadu desmitam pietiks). šajā sakarā jāpiemin pārsteidzošākais 2012. gada kompliments no kursabiedra, kurš, gatavojoties vienam no pēdējiem semināriem, uzstāja, lai runāju 40min garu penteri par pētījumu virzieniem ainavu ekoloģijā, jo man esot dzidra balss, kas piepilda telpu un ir lieliski domāta prezentācijām. beigās gan šo nealkstamo pienākumu iedalījām citai biedrenei, bet vienalga - patīkami ko tādu dzirdēt. bet laikam jau komplimentus vīrieši ne tik tuvām dāmām tā brīvi sāk izteikt tikai pēc apprecēšanās un pāris bērnu sagādāšanas.