Ekspedīcija uz Krimu – 1.diena
Lidosta, checkin, lidojums.
nu jau pēc pāris min Sinferopele, kad sākas turbulences, kas turpinās visā piezemēšanās laikā un labi izmētā lidmašīnu. Kolorītu piedod pasažiere, kas visu laiku met krustus un lūdzās.
Muita, nezkapēc viņus interesē mans nazis. tagad jau škiet, ka uz jautājumu – vai vedat apreibinošas lietas un vai tās lietojat īsti nevajadzēja atbildēt ar “vai vajadzētu?”, bet nu mulsums muitnieka sejā ātri pārgāja un jau ārā sagaida visi +35
neliels pārbrauciens ar busiņu un jau esam Bahčisarajā
Sākas mūsu pirmie kāpieni – un kā pirmais krīt Uspenskas pareizticīgo klosteris. esot jau ap kādu 8.gs izcirsts klintīs un tajā aizvien dzīvo mūki.
bet nu labi, mūki ta mūki, ejam tālāk kalnā – sena Alu pilsēta Čufut – Kale.
Nekas tāds super mega nav – var papētīt senās klintīs izkaltās mājas un tā. Skati gan viņiem ir labi. Daudz interesantāk ir serpentīna veida aka, kas no kalna izcirsta uz leju līdz ūdenim. Katrā ziņā laba atvēsinoša pastaiga pēc +35.
Tad nāk vakara nagla – mūsu jaunais autubuss, kas vedīs uz kalnu ciematiņu.
iztēlojamies gadus 30..40 vecu busiņu, kam no aizmugurējā sānu loga ir ārā ~krāsns caurule/skurstenis, kas cenšas braukt ripojot no kalna un ar uzrakstiem visās vietās “bez brīdinājuma no vietām necelties, vadītāju nekaitināt, nesmaržot pēc paģirām, ķipolokiem un lokiem. Pieņem pasūtījumus brillēm. ja gribi izkāpt, saki skaļi, skaidri un savlaicīgi utml”
Un tā – kalnu ciematiņš. Nakts pelde ezerā un vīnu degustācija un vēlreiz ‘degustācija’, ūdenspīpes un tā jau krietni pāri pusnaktij
Pāris bildes
http://picasaweb.google.lv/Gintsp/Krima1