Ekspedīcija uz Krimu – 0.tā diena
Diena pirms sākuma – viena maza sapņa vai izaicinājuma piepildījums.
Ierašanās Jelgavā un pāris stundas vērojot laimīgus cilvēkus, arī epizodes no PSRS gaisa spēku desantnieku dienas svinībām
Un tā tas mirklis ir klāt – velkam virsū kostīmu, tevi sakabina sistēmā kā mazo ezi un liek pakarāties un taisīt atmugurisko tiltiņu. Līguma parakstīšana, kurā nepārspīlējot – reizes 10 tu apliecini, ka ne pret vienu tev nekad nebūs pretenziju, ka pats apzinies uz ko ej, ka pie skaidra saprāta apzinies iespejamās sekas un kam paziņot ja nu kas
Pāris min un jau ejam.
Iekāpjam, visi knapi saiet, bet draudzīgi saspiežoties viss notiek – kartums, drebuļi un esam jau virs Jelgavas.
Sajūtas sireālas – it kā bail nav, bet galvā jau ir apziņa, ka atpakaļ ceļa nu nekāda vairs nav. bez tam – ja jau pirms stundas to varēja kādus 7 gadīga meitene, tad jau JĀVAR un viss.
Atveras lūka un viens pēc otra pazūd cilvēki, līdz ir arī mūsu kārta. Lēns gājiens līdz bedrei mākoņos, viens divi un aiziet!
Atmugurisks kritiens no 4km nekurienē, pāris kūleņi
Jāatzīst savos gados tik scary sajūtas vel nebija bijušas kā pirmajos kritiena mirkļos – tu krīti virpuļo, nežēlīgs ātrums.
Tad jau krītam kontrolēti ar vēderu pret zemi, bet ātrums nežēlīgs pa seju, labi vien ka ir aviobrilles.
Tad ass rāviens un sākas skaits planējums virs Jelgavas – tik maza un skaista pilsētele, tālumā arī Jūra.
Pāris minūtes un Zeme sāk strauji strauji tuvoties, kājas augšā sļūciens un mīļā cietā Zeme.
Kā transā aizej novelk visas lietas un tad 10 minūtes sēdi - braukt īpaši nekur negribas, kamēr attiet adrelalīns ;)
Katrā ziņā iesaku vismaz vienreiz pamēģināt šādu tandēm lēcienu un noteikti ņemiet ar video.
Jā, ir dārgi, bet izjūtas ir neaprakstāmas.
Pāris bildes šeit -
http://picasaweb.google.com/Gintsp/Tande
P.S Piepildiet savus sapņus, ŠODIEN.
Rītdienas un nākamie gadi var nepienākt.