Esmu persona, kuru cilvēki zin vai nezin.
Ir cilvēki, kuri mani zin, bet neatceras kādā sakarā.
Un ir cilvēki, kuriem par mani po. Kuriem po par daudzko. Īsti nezinot kāpēc.
Viņiem ir po par to, ka spēlēju šahu, ka mani interesē politika un zinātne, ka tērēju tam visam savu laiku.
Viņiem po par to, ka man nepatīk astroloģija, numeroloģija un citas cilvēka stulbuma izpausmes.
Viņiem po par to, ka man nepatīk aprobežoti cilvēki, jebkādi, dotajā mirklī izglītībai nav nozīmes.
Viņiem po par to, ka gribu, lai katrs atcerētos Kanta kategorisko imperatīvu.
Viņiem po par to, ka man nepatīk publiski reliģiski un ideoloģiski rituāli.
Es nesaņemu vēstules, kur teikts, ka kādam ir par mani po, ka cer, ka man par viņu arī.
Neviens neraksta, ka viņam neizturami traucē mana draugiem.lv profila bilde. Izrādās, ka Cibā nav ieperinājies neviens, kurš censtos pievērst mani budismam. Es zināju, ka te ir budisti, bet viņi pat necenšas mani audzināt. Nekad nav centušies.
Mani nekaitina cilvēki, kuriem par mani po, jo es nemaz tik ļoti negribu būt sabiedrības uzmanības centrā, negribu, lai mani mīl un nīst. Neviens mani nepiespiedīs nolaisties tik zemu, lai izpelnītos citu naidu.

Visu labu!
Par brīviem cilvēkiem brīvā sabiedrībā!