"Neatkarīgā trubas avīze" šodien raksta:

"Latvijas Televīzijas žurnāliste Baiba Strautmane aiziet no darba raidorganizācijā, lai izvairītos no pārmetumiem par neobjektivitāti, jo Latvijas Bankas un bankas «Baltija» (BB) prāvas atspoguļošanā regulāri tiek minēts arī viņas dzīvesbiedra advokāta Romualda Vonsoviča vārds."
Jāatzīst, ka esmu patīkami pārsteigs, ka pie mums ir žurnālisti, kuriem ir tik laba izpratne par ētiku un spēja sekot principiem. It kā pietiktu, ja vienkārši neapskatītu jautājumus, kas saistīti ar konkrēto BB lietu un viss būtu mierīgi, bet Strautmane jau ne pirmo reizi parāda, ka viņas principi ir nesatricināmi. Bravo!

"Jau iepriekš bažas par iespējamo žurnālistes interešu konfliktu bija izteikuši premjers Aigars Kalvītis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers."
Ah, šis vecā labā acu, skabargu un baļķu problēma - kas un ko spēj un nespēj saskatīt. Mūsu kultūras apstākļos, kur, ja žurnālists norādīs uz gana ietekmīga politiķa iespējamo interešu konfliktu viņš taps iesūdzēts tiesā, jo, sak, ētika taču sākās tikai pēc tiesas sprieduma, kamēr likums nav pārkāpts tikmēr arī ētiskā ziņā viss ir ok. Vai ne? Mūsu politiķi un ierēdņi gan turpina izlikties, ka nesaprot, kas tad īsti ir politiķa vai ierēdņa ētikas kodekss. Saskaroties ar pārmetumiem par profesionālās ētikas pārkāpumiem, viņi sāk taisnoties par to, ka redz, tas, ka es braucu ar sievas darba mašīnu, neko nenozīmē un, redz, tas, ka es dzeru šņabi ar Jāni un pēc tam lemju par viņa firmas uzvaru konkursā, arī neko nenozīmē, jo, sak, tiesa nav lēmusi, ka es pie kaut kā esmu vainīgs. Eh, kā gan piespiest viņus saprast, ka ētikas pārkāpums ir nevis likuma pārkāpums, bet pat aizdomu ēnas par iespējamu likuma pārkāpumu radīšana un, ka viņu taisnošanās tikai vēl vairāk sasmērē gan viņu, gan visas viņu profesijas un diemžēl arī mūsu valsts tēlu tās pavalstnieku acīs.

Droši vien, ņemot vērā demokrātiskās pārvaldes iekšējo loģiku, politiķiem tas arī nav un nebūs jāsaprot, kamēr to nesapratīs viņu vēlētāji. Bet vēlētāji, diemžēl, vēl ilgi nesapratīs, jo politiskajā spēlē nav neviena, kas spētu uzskatāmi un autoritāri to parādīt. "Diena" cenšas, atsevišķi žurnālisti arī, ir "Delna", bet pēdējā šajā politiskajā spēlē tika pamatīgi apjāta un tagad publikas necenzētās atraugas "Delfi" vai "Apollo" komentāros - sak, "Delna" vācieties ar savu Sorosu d*** un nestāstiet mums neko, mēs gribam būt laimīgi savā neziņā (kaut vai šodien pat tā pati Trubas avīze turpina piebalsot Krievijas polittehnologu kampaņai pret "tīklveida struktūrām"). Žurnālisti ar mums dažādi, gan no trubas baroti, gan citādi, pirmo droši vien nav mazāk kā otro. Jautājums Ļeņinisks: Ko darīt? Droši vien jāgaida, kad mūsu pilsonisko organizāciju vadībā parādīsies cilvēki ne tika ar ideāliem, bet arī gana lielu sapratni par to, ka politika ir viena netīra spēle, kurā ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli. Bet vispār, kurš tad varēja paredzēt, ka mūsu tautiņa ir tik gauži aprobežota, ka viņiem pat var iestāstīt, ka tas, kurš stāsta par to kā viņus apzog un čakarē, pats ir baigais maita. Domāju, ka Lemberga un co. pirmspašvaldību kampaņa pret "Delnu" varētu iekļaut polittehnologu zelta fondā.