Karls Seigans

Fragments no grāmatas Dēmonu vajātā Pasaule: Zinātne kā gaisma tuneļa galā (The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark)

Zinātnē mēs sākam ar eksperimentu rezultātiem, datiem, novērojumiem, mērījumiem, “faktiem”. Mēs izgudrojam, ja varam, bagātīgu iespējamo izskaidrojumu klāstu un sistemātiski konfrontējam katru skaidrojumu ar faktiem. Savu apmācību gaitā zinātnieki tiek ekipēti ar blēņu atklāšanas komplektu. Komplekts bez domāšanas tiek likts lietā kad vien izskatīšanai tiek piedāvātas jaunas idejas. Ja jaunā ideja pārdzīvo pārbaudi ar mūsu komplektā atrodamajiem rīkiem, mēs dāvājam tai siltu, lai gan pagaidu, akceptu. Ja tas uz ko jūs sliecaties ir nevēlēšanās ticēt blēņām, lai cik nomierinoši būtu to darīt, pastāv piesardzības soļi, ko jūs varat spert. Pastāv pārbaudīta, lietotāju uzticību izpelnījusies metode.

No kā sastāv komplekts? No skeptiskas domāšanas rīkiem.

Skeptiska domāšana pamatā ir līdzeklis ar kuru būvēt un saprast saprātīgu argumentu un – kas īpaši svarīgi – atpazīt maldīgu vai viltus argumentu. Jautājums nav par to vai mums patīk slēdziens, ko iegūstam no spriedumu virknes, bet vai slēdziens izriet no premisas jeb sākumpunkta un vai šī premisa ir patiesa.

Rīku vidū atrodami šādi:

• Ja vien iespējams, “faktiem” nepieciešams neatkarīgs apstiprinājums.

• Veicini patstāvīga zinošu dažādu skatpunktu pārstāvju debates par pierādījumiem.

• Nevērtē augstu atsauces uz autoritāti - “autoritātes” ir kļūdījušās jau agrāk. Tās kļūdīsies arī nākotnē. Varbūt labāk teikt tā – zinātnē nav autoritāšu, labākajā gadījumā ir eksperti.

• Apdomā vairāk nekā vienu hipotēzi. Ja kaut kas jāizskaidro, izdomā visus iespējamos veidus kādā tas varētu būt izskaidrojams. Tad izdomā pārbaudes ar kuru palīdzību Tu varētu sistemātiski atspēkot katru no alternatīvām. Hipotēzei, kas nepadosies atspēkojumam šajā darviniskajā selekcijā starp “vairākām darba hipotēzēm”, būs daudz augstāka varbūtība sniegt pareizo atbildi, nekā pirmajai idejai kas Tev iešāvās prātā.

• Centies pārāk nepieķerties hipotēzei tikai tādēļ ka tā ir Tava. Tā ir tikai viena no pieturvietām ceļā uz zināšanām. Jautā sev, kādēļ Tev patīk šī ideja. Godīgi salīdzini to ar alternatīvām. Centies atrast iemeslus no tās atteikties. Ja to neizdarīsi Tu, to izdarīs citi.

• Kvantificē. Ja tam, ko Tu centies izskaidrot mērs, kāds skaitlisks lielums, Tev būs daudz labākas iespējas izšķirt starp konkurējošām hipotēzēm. Tam, kas ir nenoteikts un kvalitatīvs, ir daudz izskaidrojumu. Protams, ir patiesības, ko meklēt daudzajos kvalitatīvajos jautājumos ar kuriem esam spiesti sadurties, taču tās atrast ir vēl problemātiskāk.

• Ja konstruē spriedumu virkni, katram ķēdes posmam jādarbojas (tai skaitā premisai), ne tikai lielākajai daļai.

• Okama bārdas nazis. Kad sastopamies aci pret aci ar divām hipotēzēm, kas vienādi labi izskaidro datus, šis ērtais paņēmiens mudina mūs izvēlēties to, kura vienkāršāka.

• Vienmēr uzdod sev jautājumu vai hipotēze, vismaz principā, var būt falsificējama. Priekšlikumi, kas nav pārbaudāmi, falsificējami nav daudz vērti. Aplūkosim, piemēram, grandiozu ideju, ka mūsu Visums un viss tajā ir tikai viena elementārdaļiņa – teiksim, elektrons – daudz lielākā Kosmosā. Taču, ja mēs nekad nevarēsim iegūt informāciju no mūsu Visuma ārpuses, vai ideja nebūs neapgāžama? Apgalvojumiem ir jābūt pārbaudāmiem. Nelabojamiem skeptiķiem jādod iespēja izsekot Taviem spriedumiem, atkārtot Tavus eksperimentus un redzēt vai viņi iegūst tādus pašus rezultātus.