Pēdējās nedēļas biju pārtraucis skatīties TV ziņas, kurām iepriekš biju regulāri sekojis. Varbūt kādu interesē kāpēc...


Vēlme snobiski pazīmēties ar frāzēm “es televizoru neskatos” gan nebija šī pēkšņā riebuma pret TV ziņām pamatā. Iemesls meklējams kaut kur citur – kadros no Izraēlas-Hezbollah kara (es apzināti nerakstu “Izraēlas-Libānas”, jo šis nav iepriekšējo gadsimtu karš starp valstīm, šis ir globalizācijas laikmeta karš starp valsti un NVO. ). Tikai nepārprotiet, mani neatbaidīja šausminošie gruvešu, mirušu un sakropļotu bērnu kadri. Mani biedēja tas, ka man tika laupīta spēja domāt un izvērtēt notikušo. Mani tracināja tas, ka Latvijas žurnālistu profesionalitātes līmenis neļāva viņiem atšķirt kara propagandu no ziņām un tādēļ es biju spiests saņemt nefiltrētu informāciju par kuras avotiem varēju zīlēt kafijas biezumos. Drīz vien sapratu, ka lielākā daļa informācijas, kuru saņemu ir sagrozīta vai vispār nepatiesa. Tā, protams, bija noticis visos iepriekšējos karos jau kopš “Tuksneša vētras” reality-show CNN izpildījumā. Protams, ka es to zināju, kā nekā, izglītība tāda, ka būtu jāzina tie manipulācijas mehānismi ar kuriem mani mēģina nosvērt par labu vienai no karojošajām pusēm.

Bet es to nespēju. Nespēju tikt galā ar informācijas plūsmu, ko saņēmu no TV. Manuprāt, šis bija informatīvi vispiesātinātākais karš, kāds līdz šim redzēts. Ja Čečenijas, Irākas un Afganistānas karos bija skaidrs, kurš diriģē informācijas karu, tad šoreiz katra indivīda neaizsargātais prāts un sirds nonāca starp diviem dzirnakmeņiem – Izraēlas un Hezbollah. Kā lai atšķir patiesību no meliem, kad redzi degošu pilsētu, lidmašīnas raķetes, raudošu sievieti, bērnu rotaļlietas un upurus māju gruvešos, glābējus ar mirušiem bērniem rokās…

Kā lai spēj racionāli domāt, kad profesionāļu brigādes dara visu, lai Tu “izlemtu ar sirdi” un “paļautos uz savu intuīciju”. Vispār šitā var pie paranojas tikt. Kurš uzvarēja informācijas karā? Hezbollah, kuri tika iztēloti/iztēloja sevi par cietējiem, vai Izraēla, kad tika atklātas fotogrāfiju viltošanas? Labi, protams, ka ir blogosfēra, bez tās informācijas laikmetā būtu grūti. Vienīgi jāspēj atšķirt sazvērestības teorētiķi no racionāli domājošajiem, kas arī nav nemaz tik viegls uzdevums. Grūti mūsdienās domāt. Sevišķi, ja mājās ir TV.