Izrādās manas bērnības āres gandrīz vai pārvērtušās par leiputriju. Vismaz tāds iespaids rodas pēc Nesakarīgās Trubas Avīzes raksta. Jāatzīst, ka pāris gadu tur nav būts un iespējams, ka patiešām tagad visi raujas uz Ugāles BAMu un Ugālē pēkšņi darbs atradies, gateri beiguši bankrotēt un vācietis (vienīgā atlikušā gatera īpašnieks) sācis Baltajiem Tēviem arī vairāk ritulīšus atmest. Varbūt kāds pat beidzot būs aizbēris to milzu bedri, kas gadus 5 neļāva normāli iebraukt tai pašā BAMā.
Man patika šis teikums "Vēl viena tukša ēka šajā statistikā netiek iekļauta, jo pēc 2002. gadā notikušā gāzes sprādziena tā vairs nav apdzīvota [..]", kuru es pabeigtu šādi " [..] un kopš tā laika tur savu brīvo laiku pavada alkoholiķi, apdzērušies un appīpējušies jaunieši un narkomāni." Silvijas Beļakovas PR gājiens: "Te ir dzīvokļi un te var atrast darbu." gan neizraisa ticību.

Vēl viens: "Piemēram, daži ugālnieki strādā Melnsilā pie Rīgas jūras līča." Nezinu, kas ir daži, bet pirms gadiem četriem puse no maniem bijušajiem Ugāles čomiem barā pārvācās uz Jūrmalu, jo tikai tur varēja atrast darbu. Tik daudz par "Šie apstākļi pievilinot arī jaunus pārus, kam trūkst naudas dzīvokļu iegādei pilsētās."
Sevišķi otrā daļa. Starp citu, Ventspils rajons (nejaukt ar Ventspils pilsētu) ir vienā no pēdējām vietām pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, to pārsit tikai atsevišķi Latgales rajoni. Tādēļ šis optimistiskais raksts nevieš īpašu uzticību, sevišķi ņemot vērā tā publicēšanas vietu.
Lai nu kā, pa atvaļinājumu būs jāizbrīvē dažas dienas, lai aizšautu uz dzimto pusi, iekoklētu ar BT un apskatītu jauno paradīzi zemes virsū. Mežu gan jau pilnībā vēl nebūs izcirtuši un pie peldvietām Lembergvillas arī visur vēl nebūs sacēluši. Labākās makšķervietas gan Hūte jau sen piesavinājies, bet par laimi man makšķerēšana nav vaļasprieks.