01:29 amŠodien redzēju meiteni, ar ko bērnībā pa sētu dauzījāmies kopā. Protams, lielā daļā gadījumu kontakti no tiem laikiem nepaliek, tik vien kā piedraugošana, no kā attāli arī var uzzināt, kas jauns. Tā nu zināju, ka viņa pagāišgad apprecējusies, bet šodien viņu redzēju ar sīko ratos un pamperu paku rokā. Sāku domāt, un uz sitienu nāk prātā savas desmit mana gada (tātad 21-22gadīgas) meitenes, kas jau paguvušas iziet pie vīra un/vai apbērnoties. Patiesībā noteikti ir vairāk, un kur nu vēl visu citu vecumu, kas tik ātri precējās. Mans viedoklis? Nafigam?! Bērniem pēc tam, protams, forši, ka jauni vecāki, bet kā ir pašiem vecākiem? Vēl jo vairāk, kā ir, kad tev 20 gadu vecumā ir četrgadīga meitiņa (un draugs dīc pēc vēl vienas) kā manai bijušajai darba kolēģei? Vai no dzīves vispār kas paliek pāri? Starp citu, es piedzimu vecākiem 40&45 gadu vecumā. Ja man kādreiz būs bērni, tad noteikti negribētu pirmdzimtos tādā vecumā, bet vismaz līdz 25, manuprāt, būtu jānogaida. |