What does not kill you, makes you stronger.

Ah, tagad ārā ir mans mīļākais laiks. Mazliet ar šausmām saprotu, ka būs vēl karstāks, turklāt dzīvoklī laikam sākas vaļā loga online režīms, jo citādi te tiešām jūties kā vasarā. Ko gan citu var gribēt no augšējā stāva ar logiem saules pusē, kad nekādu koku/māju tiem priekšā nav... Taču laukā nudien ir ideālais klimats priekš manis. Pilnīgi prieks ārā būt. 

whoa, labprātīgi iet ar kājām uz tālāko no tuvākajā apkārtnē esošajiem veikaliem + mest līkumus... that's new.

Ar tām pirmo tauriņu redzēšanām gan man šogad kaut kā kreisi gājis. Vakar pieturā ar pašu acs kaktiņu ieraudzīju kaut ko, kas izskatījās pēc tumša taureņa. Ar smagu nolemtības sajūtu iztulkoju to kā zīmi, ka šī vasara tāda it kā būs, it kā nē, un devos uz centru kur, protams, dažu minūšu laikā veselas trīs reizes raibie bija, no kurām pirmajā taurenis gandrīz ielidoja manī. Lieliska vasara ar novēlošanos, I guess? 

Toties vēl pirms tam aizvakar pamanījos redzēt pirmo odu.