12:12 amEs taču šovakar vēl pirmo taureni redzēju. Raibs bija. :) |
What does not kill you, makes you stronger.
May 11th, 2010
04:49 pm Klausos bērnības dziesmas. Nu tā, ka pavisam, pavisam bērnības - Mazā patskaņa kaseti. Ēh, cik tolaik bija viegla dzīve.
Un pie viena klausos, kādas bērnu dziesmām lirikas. Kad biju sīka, mani tas neraustīja. Tad vienkārši dziedāju līdzi to, ko varēju saprast, un jēgā neiedziļinājos. Ja nesapratu, tad vienkārši kaut ko bērnu stilā pīkstēju. Tad nu lūk, pieaugšana tomēr cilvēku samaitā, u know. Te ir viena dziesmiņa par Noasa šķirstu un to, ka dinozaurs negribēja tajā kāpt. Es ar sava pieaugušā prāta tieksmi analizēt to automātiski interpretēju kā pasaku bērniem par to, kāpēc izmira dinozauri. Nekad vairs nebūs man būt bērnam. Bet nu dziesmas man ārkārtīgi mīļas. Bērnībā drillēju to kaseti [un citas arī] pamatīgi, tāpēc laikam nav brīnums, ka tagad mierīgi varu dungot līdzi ja ne visur ar tekstu, tad melōdiju - noteikti. |
06:32 pm Unfreakingbelievable. Man, protams, patīk Kad man vairs nebūs sešpadsmit, bet kā dziesma bērniem..? `95. gada bērnu popmūzikas kasetē? Pat neskatoties uz to, ka bērni maz ko saprot un uztver nopietni, bet nu... Vienīgās izmaiņas tekstā bija sešpadsmit nomaiņa uz vienpadsmit vai divpadsmit, neatceros īsti. Labi, es laikam pārāk konservatīvi audzināta tiku vienkārši. Nav jau tā, ka mani šitais viss uztrauktu, tikai pabrīnos mazliet. ;D
"Tu teici man, ka mīli mani karsti, Es skūpstot atbildēju tev, Un līdz pat rīta gaismai logā austot, Mēs guvām baudījumu sev." (Kad man vairs nebūs sešpadsmit) Ceru, ka šito bērnībā nedungoju, u know... |
11:49 pm Gribētos sameklēt privātskolotāju ģitārai. Pašmācībai es esmu par slinku, turklāt apņēmības arī pamatīgi trūkst - vienu vakaru varu izdomāt, ka jāsaņemas beidzot, sākt pat kaut ko lasīt vai skatīties, un tad agri vai vēlu vienkārši atmest ar roku. Besides, nav īsti pārliecības, ka pašmācības ceļā [ja brīnumainā kārtā spētu to regulāri darīt] man sanāks pareizi `n the like. Skolotājs tomēr gan disciplinē, gan mazina kļūdu ielaišanas risku jau pašos pamatos. Tā nu mana ģitāra turpina gulēt kastītē. Nopirkta jau sen ir, bet maksimālais, ko varu izdarīt, ir nostrinkšķināt gammu. Pat to laikam tīri tehniski līdz galam pareizi nedaru, jo skaņas tādas dīvainas un tas nav [ne-]noskaņošanas dēļ. Aj, esmu tik ārprātā nespējīga savākties, saņemties, sākt, bet gribas...  |
Powered by Sviesta Ciba