What does not kill you, makes you stronger.

 Kopš šodien tētim ieminējos, ka sarunāšu ar Māri, lai viņš man sataisa Audi audio, tētis Māri ir pieminējis vismaz reizes piecas, kas ir ļoti, ļoti daudz. Nevienu citu no manējiem&manējām viņš nav tik daudz minējis pēdējo nedēļu laikā kopā, kur nu vēl vienas dienas laikā. Turklāt ar tādu ķircinošu intonāciju, tjip, viņš zina, ka patiesībā mēs tur visu laiku tiekamies or smth. Bet nu Māri viņš ir saticis vienu [vai divas...? karoč, vienu noteikti] reizi uz dažām minūtēm, kad atvedām videomagnetofōnu pie manis vienreiz, vēl es viņu laiku pa laikam sarunās pieminu mašīnu sakarā, that'z all. Un vienalga nevienu citu džeku tētis tik bieži nav pieminējis... ok, būšu godīga, nav zinājis. [Izņemot Edmi, protams, tad vēl Cukuru.. Garo nedaudz.. Vienalga viņš lielāko daļu nepazīst.] Laikam tāpēc arī tik bieži mēģina man Māri piesiet. Re, pat tētis domā, ka mums jābūt kopā, c'mon! Dzirdi, Visum??

 tētis: Nūū... Cik tad tev vajag..? Pa pilsētu pabraukāt, pie Māra ciemos...