What does not kill you, makes you stronger.

     Eh, man bija tik interesants* sapnis, kāds mēnešiem nebija redzēts [no tiem, ko vispār atceros, protams]. Viens no tiem sapņiem, ko gribas ierakstīt un tad vēlāk skatīties atkal. Kāpēc mammai vajadzēja mani pamodināt?! Tā vienkārši pamodināja un aizgāja. Nu un, ka pulkstenis ir pieci vakarā? Varēja ļaut cilvēkam pagulēt. Laikam nepamanīja, ka gulēt aizgāju pēc deviņiem no rīta...

*No action žanra.

      "I am yours for as long as you will have me" (The Bird and the Bee - Love letter to Japan)
     Man joprojām šķiet, ka tā ir viena no ģeniālākajām dziesmām un grupām vispār, ko esmu klausījusies.

     Vakarnakt daudz domāju. Izdomāta tika tikai viena lieta, ko šajā situācijā gribētu [uzsvars uz gribēšanas faktu] izdarīt. Žēl tikai, ka visticamāk nāksies darīt ko citu. Taču, neskatoties uz to visu, ir palicis labāk. Beidzot es sapratu, ka patiesībā man nemaz nav vajadzīgs džeks tikai tāpēc, lai viņš būtu. [Jā, sviestaina pārliecība.] Man ir vajadzīgas attiecības, kas kaut ko nozīmē. Iepriekš es to līdz galam sevī nebiju atradusi.