What does not kill you, makes you stronger.

     Pirmdienas pievakare. Pēc plāna rindā uz darīšanu pirmā stāv jaunā skolas medija koncepcija, kas jānodod trešdien. Žēl, ka tuvākajos piemājas veikalos nepārdod sveramo apņemšanos strādāt...

     Seriously, apskaužu studentus, kam sesija ir normāli eksāmeni. Daudz labprātāk mācītos, nekā rakstītu/taisītu/gatavotu kaut ko mājās. Tiešām, turklāt man patīk mācīšanās process - saprast, iegaumēt, sasaistīt... Galīgi nedomājas tai sasodītajai koncepcijai. Tas ir, domājas, taču nerakstās smuki un mini zpd veidā. Bet jāuztaisa, atzīmei jābūt sekmīgai. Nebūtu ārā auksts, aizčāpotu līdz veikalam nopirkt kaut ko, kas atraisītu radošās čakras. Vismaz desmit-procentīgu.

     Uzrakstīju dažas ievadrindiņas ar neskaitāmiem labojumiem koncepcijai, vairāk kā stundu offtopikā skatījos savas bildes, cenšoties atrast kādu, ko likt dr.lv profilā [morālā krīze kaut kāda], un tagad vienkārši sēžu un sapņoju par šādu dzīvesveidu:



Nu vienīgi gulēt uz zara laikam nav diez ko ērti un ar manu līdzsvara sajūtu arī droši, bet nekādi nespēju sadot sev pa pakaļu un piespiest sākt strādāt. Izlutinājos, bļ.