What does not kill you, makes you stronger.

January 5th, 2010

12:12 am

     Izlemts. Braukšu prom. Ja jau ne uz Īriju pie Edmja strādāt, tad uz Rīgu. Esmu pārliecināta, ka kādā no tām divām noskatītajām kojām būs vieta. Kaut uz mēnesi, bet prom no mājām, kamēr neesmu nojūgusies... Tās trīs dienas parādīja, ka vajag.

12:36 am

     Jo vairāk sēžu, jo vairāk besījos. Jāiet gulēt.
     Ēh, gribas tagad iekārtoties tā ērti, nolikt galvu viņam klēpī un ļaut, lai pāris stundas kārto matus man nost no sejas [damn, nevajadzēja atcerēties].. Tik sasodīti gribas to sasodīto mīļumu.
     ...Bet tā vietā man ir auksta gulta un gadiem mokošā nespēja aizmigt ātrāk kā stundas laikā. Jāsaka gan, ka pēdejā laikā kļūst labāk - pāris reizes pēdējās nedēļās ir sanācis vārtīties mazāk kā stundu. Taču tās tāpat nav statistiski vidējās 7 minūtes [kaut kur nupat izlasīju tādu faktu]. Un tas ir aukstums un vientulība. Žēl, ka nemāku izdzīvot atmiņas ar visām sajūtām.

     Uzrakstītu sms, bet negribu riskēt. Viņš tomēr ar draudzeni kopā dzīvo. Bļe, pilnīgi jūtu, kā rodas atkarība. Viss, viss, pietiek. Liecies mierā. Nedomā par to. Arlabunakt.

01:25 am

     Ha, ha, protams, ka vēl joprojām neguļu. Gultā mūzikas nebūs, tāpēc labāk te pačakarēt sevi.

     Un tā, vakara depresīvās domas novedušas pie tā, ka esmu kļuvusi ļauna. Mazliet. Ja agrāk es, labsirdīgs cilvēks būdama, par to, ka draudzene Kārli tā īpaši neuzmana, vairāk tiecos domāt apmēram "viņa viņam uzticas" veidā, tad tagad es ceru, ka ir "viņai vienalga". Negribu tā domāt, bet esmu pārāk egoistiska, lai uz to necerētu.
     Gribas beidzot noskaidrot, vai ceturtdien tiekamies. Šodien draugos viņu nemanīju. Ja rīt arī nebūs, tad toč jāsūta uzmanīga sms. Negribas viņam nepatikšanas sagādāt [tas nemaz nebija smieklīgi, kur nu..].

     Jau kuro reizi pēc kārtas, piefiksējot, ka skan forša dziesma, un paskatoties nosaukumu, tā ir kāda no Lifehouse dziesmām. Būs jāpaklausās šamie.

02:20 am

     Tikko atvēru šokolādīšu Adventes kalendāru. Jā, man tādu iedeva Jaunajā gadā. Laikam vectēvs. Bet tie šķebinoši saldie un mutē kūstošie šokolādes gabaliņi lieliski palīdz pret depresīvu noskaņojumu, kā atklājas. Jāuzvāra vēl tēja, un tad pavisam omulīgi varēs līst gultā. Varbūt pat pazīmēt kaut ko sanāks, sen tas nav darīts. Naktis ir ideāli piemērotas iedvesmai.

05:38 pm

     Vecāki pilnībā neiebilst pret manu aizbraukšanu. Super, tātad jāsāk meklēties un zvanīties. Jācer, ka sanāks.

09:12 pm

     Ak dievs, man tik neizsakāmi riebjas vemt. x_x

     Upd. Un tad, kad likās - viss beidzot beidzies, salāts sāka rauties uz āru ar divkāršu spēku. Tas bija ātrākais skrējiens līdz vannasistabai manā mūžā. Ceru, ka ar to anormālo izvadīto daudzumu pietika. Tuvākā gada [vismaz] laikā neko tādu vairs nevēlos atkārtot. Bļe, un tā arī nesapratu, no kā man sametās tik sūdīgi.

09:45 pm

     Murphy, I just love u so fucking much!
     Kārlis atkal divatā ar otru džeku mājās atstāts, kā atklājas. Pēdējais vilciens ir pēc mazliet vairāk kā pusstundas. Goda vārds, ja man nebūtu vemjamais vakars [isti nav pārliecības, ka viss bedzies], ņemtu un piekristu uzaicinājumam.

10:37 pm

     "Nu ja tev ir sūdīgi būtu jau bijis labi ja tu atbrauktu"
     Huh, ko? Laikam ir sms, ko pat ar savu visnotaļ lielo pieredzi džeku rakstības atpazīšanā es nevaru saprast. Tak ne jau viņš gribētu, lai braucu pie viņa nekustīgi gulēt, blenzt griestos un gausties par vēdersāpēm? Lai vai kā, tagad visai pasaulei vajadzētu slepus sadoties rokās, lai rīt Rīgas dzīvokļa meitenes vēl nebrauktu mājās. It kā viņām vajadzētu rīt braukt, taču pastāv varbūtība, ka rīt viņas vēl mājās vēl neparādīsies. Un ja tā - esmu laipni aicināta tur.

11:57 pm

     Jēziņ, jau atkal. Nepagāja ne gads. Un tas bija briesmīgāk. Galva tukša, tikai viena doma - "lūdzu, lai tas beidzas!!" Pretīgi. Rīt ēdīšu jogurtus [ja varēšu uz tiem paskatīties vispār].
Powered by Sviesta Ciba