What does not kill you, makes you stronger.

January 2nd, 2010

01:50 am

     Sapņoju par brīdi rīt, kad iešu dušā. Mati šobrīd sm...aržo visnotaļ briesmīgi no visām tām vietām, kur tika būts, pē.

     Starp citu, aizvakar uzzināju kārtējo pašapziņu paceļošo lietu - toreiz Aucē, kad ar Kārli salaidu, viņa brālis totāli piedzērās un pārdzīvoja tāpēc, ka neizvēlējos viņu tajā naktī. Nepaspēja džekiņš, ups.

02:49 am

     Hey, hey, it'z me again.
     Pa pusei apjautu, pa pusei atcerējos vienu biedējošu lietu sakarā ar `10 sagaidīšanu. Iedomājieties, es, kas bez melni apvilktām acīm jūtos neērti pat uz piemājas veikalu aiziet, Jauno gadu sagaidīju neuzkrāsota. Pa 30. decembri ēnas bija nogājušas nost, nākamajā rītā pa jaunu neuzliku. Vakarā aizgājām līdz veikalam; domāju, ka atgriezīšos un tad apvilkšu acis, ja jau uz bāru ejam, bet - še tev - pa taisno tā arī aizbraucām uz Vecrīgu. Jaunais gads, bārs, daudz cilvēku, es un bez melnām acīm. Kaut kas tāds man agrāk būtu licies līdzīgs murgam. Bet nu komplimentus par to, ka esmu skaista, saņēmu tāpat.
     Vai tiešām mirdzums acīs spēj tik daudz ko mainīt vai arī es izskatos ciešami arī bez ēnām? :D

07:21 pm

     Nogulēju vairāk kā 15 stundas pilnīgi bez pamošanās un tagad atkal jūtos kā cilvēks. Vēl tikai dušu vajag, bet uz to tuvāko stundu laikā saņemšos.
     Un vēl jūtos sasodīti laimīga par to, ka pēc šitajām dienām pilnībā neesmu slima, pat iesnu nav. Kā nekā, uz Rīgu es aizbraucu kedās un rudens jakā. Nezināju takš, ka būs mīnusos tik daudz pa āru jāvazājas. :D

07:59 pm

     "Bilde" vietā izlasīt "bļe" un brīnīties, nafig pieklājīgu lapu veidotāji lieto necenzētu leksiku, jau ir stadija. :D

08:28 pm

     Sasodīts. 10 minūtes vienā telpā ar vecākiem un es sapratu, ka mājās dzīvot ir kļuvis tik ļoti grūtāk, ka bail. Jau pēc dažām minūtēm manī bija parādījies iekšējs niknums/nepacietība/aizkaitinājums/nezinu... Taču es valdījos, viss bija mierīgi. Tagad vecāki aizbrauca prom uz dārzu, es pamazām nomierinos. Mani nopietni biedē tas, ka tā notiek... Un pastāv zināmas aizdomas, ka tagad ir kļuvis trakāk tā dēļ, cik sasodīti mājās es jutos Rīgā. Nu tā - tiešām mājās, kā nekur nevienā citā dzīvesvietā, kur esmu bijusi. Nezinu, kāpēc, bet vienatnē vārtoties pa dīvānu krekliņā un milzīgos šortos [ne manējie :D] un skatoties TV, bija tāda sajūta, ka es tur tiešām gadiem dzīvoju. Dīvani. Otro reizi mūžā tur biju, lol.
     Kā lai tiek galā? Neredzu citu variantu, kā vien izvairīties.

     Jūtos ļauna.

11:15 pm

     Mošanās pēc sešiem vakarā. Duša divpadsmitos. Bail pat iedomāties, cikos šonakt aiziešu gulēt. ...Ja aiziešu.

11:41 pm

     Tas ir noticis. Esmu noņēmusi Māra doto monētiņu. Rīt jāpastaigā pa veikaliem, jāpameklē kas jauns kaklā karināms, bet dāņu krōna paliks uz plaukta. Pietiek.
Powered by Sviesta Ciba