07:54 amLaiks iet, cilvēki mainās. Vakar bija kārtējais atklātais čats ar Māri. Šamais, izrādās, tgd pēc tā septembra vakaa, kad pateicu viņam, ka īstenībā gribu ko vairāk, bija uzsācis "draugi vai nekas" politiku. Lai gan, cik nu uzsācis, jo izteikti tas nav. Bez pagājušās nedēļas nogales es laikam i pamanījusi nebūtu, ka tur kaut kas tāds apakšā.Māris: "foršākais" ka šo 'kā draugi" tu man pati ciitiigi skaidroji pagajušogad, atceros to.... bet... Viss nāk atpakaļ, huh? Bet viņš šito atcerējās pats, man pat prātā nebija ienācis. Persōnīgais čats, pāriešana uz vispārībām, ka tjip mēs par daudz analizējam, kam no manas puses bija pretī, ka viņi takš neko nesaka, pasmējāmies par šito un aizgāja parastais čats uz brīdi. Nē, ne parastais, bet agrākais. Kā tas bija tad, kad nebija nekā. Es neuztraucos, džekiņš jau pats pateicis, ka nezina, ko grib, so varu arī palaist brīvībā. Nekur jau tāpat neaizskries. Bet es, savukārt, spēlēšu viņam līdzi un reanimēšu to attieksmi un izturēšanās veidu, kāds pret viņu ir man kā aizņemtai meitenei. Būtu jau ātrāk tā darījusi, bet viņš tak neko neteica, ka negrib šitā u. tml. Ai, cik viņi tomēr reizēm mēdz būt vienkārši. ^^ Toties vakar mani ļoti iepriecināja Raivis. Un vairākkārt. Viņš atceras par mani praktiski visu, ko es viņam biju stāstījusi. Pārsteidzošais šai faktā ir tas, ka pamatā visa infō tika izstāstīta pagāišvasar un kādu pusgadu mēs offic tā īpaši nečatojām. Sajutos fucking īpaša, es pat neatceros, ka būtu viņam teikusi, a viņš atceras. :D Nu jā, pāris stundu čats, SMS, līdz puspiecos viņš jau bija gandrīz aizmidzis un es atļāvu gulēt. Un vēl tagad no rīta uzrakstīja. :D Jābrauc ciemos būs kādreiz. Nākamnedēļ, teiksim. ^^ |
What does not kill you, makes you stronger.
October 14th, 2009
09:01 pmĒh, šovakar skatījos ziņas un ļoti nožēloju, ka neaizbraucu līdz jūrai pēc skolas. Laiks būtu bijis, aizbraukt mierīgi varēju... Nebūtu rīt iesvētības, aizbrauktu kaut rīt. Vētrainākā jūra, pie kādas jelkad esmu bijusi, bija šausmīgā lietū un, salīdzinot ar to, kas šon darījās, pie visai lēna vēja. Tad likās briesmīgi, jā, bet tas bija pagājušovasar un mēs tur bijām divatā. Joprojām atceros to lielisko sajūtu... Bet runa jau bija par vētru. Šodien tur noteikti bija daudz trakāk nekā tonakt.Jācer, ka janvārī būs kāds tradicionālais vējiņš. |
10:45 pmIelīdu karstā dušā, kas praktiski instantly kļuva par garu vannu. Pagulēju, pabaudīju, pakaifoju un cēlos augšā mazgāties. Ziniet, tobrīd es pirmoreiz mūža sagribēju kļūt par mašīnu. Cik viņai viegli - ripinies tik cauri automazgātuvei un izripo, ka spīd un laistās. A es knapi nostāvēt varēju, kur nu vēl švammīti rokā noturēt. Bet nē, izturēju, bez traumām, viss ok.Jūtos kā viņa, Raivja, persōnīgais Twitter`s. Viņš man raksta, kur ir, ko dara, kā iet un kāds ārā laiks. Pat to, ka ir ar draugiem. Par to, ka nav aizgājis gulēt atpakaļ. Nez, man kāds vispār kādreiz tā ir rakstījis par savām gaitām tik ļoti..? :D Tas šķiet neierasti, bet nenoliegšu, ka ir patīkami. "Man ir divas segas. Bet ne jau tāpēc, ka būtu auksti. Lai siltāk. Tāpēc." Vēl jo labāku visu šito padarīšanu padara tas, ka viņš raksta saturīgas SMS un ka viņam viņas arī ir bezmaksas. Tgd zinu kādu, kam droši var rakstīt, ja nav ko darīt lekcijā/vilcienā/vilcienu gaidot. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba