12:22 amDivas reizes* es viņam prasīju kādā brīdī ievest papīrus, un divas reizes viņš teica, ka to izdarīs. Ha ha, tas no manas puses bija pagalam naivi - ticēt. Vairs es viņam neprasīšu. Trešdien, ja ar autō būs ok, braukšu ar viņu, tad arī atgādināšu. Esmu pilnīgi gatava saderēt, ka viņš būs aizmirsis. "Ā, jā, .. lūdzu, te būs." Tā vienkārši un pašsaprotami. Man nudien, nudien jāmaina attieksme. Ar katru reizi [ne tikai attiecībā uz viņu, vispār arī] mana neuzticības-un-vienaldzības-pret-apkārtējNesaprotu cilvēkus, kas pasaka "jā/protams/labi/izdarīšu", tad aizmirst, un tev vēl vairākas reizes viņam jālūdz vai jāatgādina. Ja zini, ka neturēsi vārdu, god damn, nedod to! "Aj, kaut kad jau dabūsi" ir daudz labāk, nekā "rīt būs", kad rīt [un ne tikai] nav. * Nu labi, es prasīju tikai vienu reizi, jo pirmoreiz pat nepaspēju palūgt. Viss, es beidzu žēloties par piečakarēšanu. Tāpat nav jēgas. Upd. P.s. Ā, un šovakar man ir vīns, yay! ^___^ |
What does not kill you, makes you stronger.
October 11th, 2009
01:50 amHeh, dzeru vīnu un skatos "Mīli mani mūžam". Tādas jau tās sestdienu naktis mēdz gadīties. :D Vispār man pilnīgi noteikti vajag atrast kādu, ar ko pievērsties aktīvai nakts dzīvei. Gribās, bet tas draugu/labu paziņu loks tāds pārāk šaurs. Reālākais kandidāts - Māris. Bet tas atkrīt, jo: 1) viņam pietiek svarīgāku darīšanu, yeah; 2) netiktu līdz klubam, man gaidīšanas mērs līdz pārīšbūšanai ar katru reizi saīsinās. Otrajā gadījumā, ja arī tiktu, tas nebūtu tas.. Ēh, vajadzētu paplašināt/uzlabot draugu loku. Ja ne īstu draugu, tad ļoti labu paziņu. |
03:16 amOi, 16. sērija, vīns beidzies, un pulkstenis pāri trijiem naktī. Laikam būtu tā kā gulēt jāiet. :DŽēl tikai, ka negribas un ka jūtos svaiga kā gurķītis. :D |
04:46 pmNeticami. Sataisīju popkornu un knapi iemocīju iekšā trešdaļu. Neticami tāpēc, ka parasti man ar vienu paku smagi nepietiek. Tak ne jau tas bija tāpēc, ka pirms tam paēdu..? Kaut kas te nav kārtībā, ja reiz pat paku popkorna apēst nevaru. Kaut gan varētu jau tā arī būt, ka kārtībā nav. Esmu iedzīvojusies iesnās un ar pašsajūtu arī tā kaut kā pasūdīgi, nu parasti kā ir, kad saaukstēšanās.Hell yeah, bet vismaz komplimentu par to, ka "piedzimu skaista un gudra" [:D], gan dabūju. Viss ir labi, nav jēgas gruzīties dēļ tiem, kam bez manis ir labāk. Jāmeklē pašai savējie. ^^ |
11:41 pmŠorīt, pa gultu vārtoties, es izdomāju, ka man ir apnicis. Jup, es runāju par Māri. Man apnicis tas, kas te pēdējā laikā kopš apmēram vasaras beigām bija sācies un pieņēmies spēkā - tas, ka es pastāvīgi kko bīdīju, prasīju, plānoju, cerēju, gaidīju, gribēju. No sākuma tas viss nelikās tik izteikti, bet tagad kaut kādās pēdējās nedēļās reāli sāka gan besīt, gan traucēt. Viss. Man apnika. Mūsu [cilvēciskajās] attiecībās ir sācies pamatīgs down posms. Kaut kur dziļi iekšā es saprotu/zinu, ka tas neko nenozīmē, ka pēc tam būs kārtējais up, ka pēc tam atkal viss būs. Jo mēs nepazūdam. Visu laiku sanāk kaut kā atrasties, pat pēc ilgiem klusēšanas posmiem.U know, kaut kad bij tāds brīdis, kad bija vakars, visnotaļ nostaļģiska un apceroša noskaņa, un pa rādiō sāka skanēt Prāta Vētras Bēdz. Lai cik stulbi tas nebūtu, man liekas, ka ir taisnība par "tie, kam lemts, būs kopā". Ir tāda klusa aizdoma, bet līdz tam vēl tāls ceļš gan jau ejams. Tā lūk. Pēc šādas pagulšņāšanas mierīgi piecēlos, aizgāju pie kompja un sāku čatot ar Raivi. Jaunas vēsmas, prieks. Pārmaiņas. Sen nebijām čatojuši, bet joprojām atceros, kad pagāišvasar [laikam] nočatojām 6 stundas nonstopā. Sākām 10os, un pat nepamanīju, ka bija jau 3 naktī. Ap 4iem tik izslēdzām kompjus un i to vēl bija pāris sms. Maybe it's worth trying, jo deram mēs kopā tīri labi. Well anyway, vienalga, vai tam būs kāds rezultāts vai nē, bet kontaktus vismaz atjaunoju. Bāc, biju jau aizmirsusi, cik ar viņu var būt dziļi un filozōfiski čati un cik ātri tie var rasties. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba