12:52 am - Chill out, baby. It's gonna be fine.• Pirmie tauriņi redzēti - to raibo, košo pāris dienā, kad pirmo reizi šogad biju pie jūras - vasarai jābūt lieliskai.• Pirmo reizi bez jakas ārā būts - sajūta drīzāk, ka vasaras rīts, nevis aprīlis ar sniega paliekām. • Pavasara brīvlaiks ir sācies. • Jauns Yay, tātad pavasaris ir klāt. Nebeidzu sev teikt, ka viss ir labi, dzīve ir skaista un būs ok, bet nejūtos es labi. Pietrūkst. Nupat jau es cenšos objektu padarīt abstraktu, lai vieglāk. Jā, btw, nesen sajutu, ka manas persōnības abas pusītes tiešām eksistē. Viena ir tā, kas saka "Nu bet kamōn, tu tak pati saproti, ka tas bija tikai lōģiski. Nebija spīdoši, un nekas tur nav labojams vairs. Viņš ir perfekts kā džeks, bet tu tak pati zini, kas bija pie vainas." Un tad ir brīži, kad pieslēdzas otrā. Tad ir skumjas, nostaļģija, izmisīga vēlme tikt pie viņa, pagriezt laiku atpakaļ līdz februāra vidum. [Šitā rakstīšana pamodinājusi nupatpieminēto. Gribu.] Nu jā. Un šādos brīžos ir grūti. Bet es valdos. Viss ir labi. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Āķis patiesībā ir tajā, ka man ir grūti būt šādā statusā. Pirmkārt, pārāk ilgi bijis pārāk labi, lai tādas izjūtas negribētos atkal. Otrkārt, man nepietiek tikai ar garīgiem kontaktiem, būšu godīga. Anormāli gribas kaut vai tikai apskāvienu, skūpstu Heh, atceros, kā bija pirms gada. Pagājušais pavasaris... Tgd rēcīgi, bet tad arī bija visai smagi, kaut arī vieglāk, ja salīdzina. Visas tās aizraušanās, simpātiju meklēšana, darītās stulbības [no kurām daļa joprojām paliek noslēpumā :D] Ak, jā, un nesen kādā d/g ierakstu pārlasīšanā uzjautrinājos, ka jau tad man bija zināmas simpātijas pret viņu. Pat puspajokam doma padarīt viņu par nākamo simpātiju objektu. xD Smieklīgi tā laiku pa laikam pārlasīt vecos ierakstus. Tgd, kad zinu, kā viss izvērtās... U know, bet paldies Rubenim es teikšu vienmēr. Oukej, jūtu, ka es varētu rakstīt vēl ilgi, bet laiks iet gulēt būtu. Tā jau pusstundu rakstu. Tomēr šitā rakstīšana palīdz. Tu sāc ar domu, tu raksti par viņu, un tu izdomā jaunu domu. Vai arī, kas ir vēl labāk, tu sakārto viņas. Rakstīšana palīdz tikt galā ar sevi, ar viņu un ar citiem. Tā ka sōrī, bet šitie nav izklaidējoši žurnālu tipa rakstiņi. Šitie ir bezsakarīgi un vienveidīgi. :D |
What does not kill you, makes you stronger.
April 6th, 2009
01:41 am - Viss taču ir kārtībā! ^^Oukej, saprātīgi domājošā ir atpakaļ. Sajutos smieklīga, apsēsta un naiva. Viss ok, ka notika tā, kā notika, jo tāpat, ņemot vērā viņa pašreizējo dzīvesveidu, savādāk būt nevarēja. Mums turpinot iet regresā, būtu tas, ka kopā mūs vairs neturētu pat fiziskais - laika trūkuma dēļ. Ir ok. Bet tas man netraucē apskaust viņa Īsto, jo viņš tomēr ir lielisks ķēriens. :D |
Powered by Sviesta Ciba