06:10 pm - Lai Rainis, Ulmanis un Meierōvics stāv man klāt.Lai cik dīvaini tas nebūtu, sajūta tāda, ka braukšana ar mašīnu man paņēma vairāk spēka, nekā tas pats maršruts, ar kājām noiets. Pārspīlēju, protams, bet jūtos nogurusi. Acu plakstiņi draud uz kādām pāris stundām salipt kopā, bet ir tikai viena maza problēma - rīt ir vēstures olimpiāde. Ja mani nemocītu apziņa, ka viņš cer, ka es tikšu tālāk, viss būtu jauki. Bet dzīvē viss ir savādāk. Vairāk kā 40 gadi ar kaudzi datumu, cilvēku un notikumu - izklausās sīkums, ne? Protams, ka tas ir sīkums, bet uzdevumos noteikti būs tā daļa, ko nebūšu atkārtojusi. Par spīti. Tā parasti notiek.Ok, chill out, baby. Ēēm .. Btw, šizofrēniskas sarunas ar sevi taču nav nekas nopietns, ne..? |
What does not kill you, makes you stronger.
January 12th, 2009
11:53 pmAr mani nekad nekas tāds nebija bijis - ja agrāk kvēstures esejās kaut kā nebūt uzrakstīju tos 100 nepieciešamos vārdus, tad tagad liekas, ka varētu arī uz visiem 400, ja ne vēl vairāk. :D Ēh, un kur manas čakras / domājamais garīgais ir kontrōldarbu laikā..?Yeah, SoftDB ir sliņķe. Pārākā sliņķe. Un vēl neslikta pofigiste, kā dažs labs izteicās. Everythingisgonnabealright garīgais. Vēl joprojām neesmu lasījusi neko rītdienas, t.i., gandrīz šodienas vēstures olimpiādei. Tagad saku pati sev, ka līdīšu gultā un izlasīšu visu to grāmatu, lai cik laika man tas prasītu un lai cik naivi tas neizklausītos. Jo zinu, ka atkal pateikšu sev "ai, pofig, tāpat viss būs labi" un migšu ciet. Jā, un rīt tas foršais stress un sevis lamāšana par to, kur PV es biju agrāk. Bet tas būs rīt. Pagaidām esmu mierīga. Everything is gonna be alright. Be strong. Believe. Ir grūti būt atbildīgam un mācīties, kad tas tiešām jādara, ja dzīvē vadies pēc tamlīdzīgiem tekstiem. Arlabnaksniņ. |
Powered by Sviesta Ciba