10:29 am - 5Pleci un rokas sūdzas par vakardienas basketbōla piespēļu ieskaiti, kamēr pārējais ķermenis priecājas, ka var izdarīt piespēli pret sienu mazāk kā sekundē. :D Enīvei, pret pleciem līdz vakaram nāksies izlīdzēties ar pašmasāžu. Grr, vēl 12 stundas. Nabaga pleci.Pa šito draņķīgo laiku man jābrauc uz Rīgu. Ar vilcienu. Lai nu pie kā, bet pie ērtībām pierod ātri, tas ir fakts. Turklāt no maniem šobrīd lokainajiem matiem pēc pāris stundām būs palikušas tikai atmiņas. Atkal taisni. (rock) Ps. Ar katru dienu vairāk pamanu pārmaiņas sevī. U know, tas priecē. ^^ |
What does not kill you, makes you stronger.
December 5th, 2008
06:51 pm - 5Ideālā stāvoklī esoša bungādiņa un gandrīz beigts dzirdes nervs. Tas esot iedzimts .. Bet nu 18 gadu laikā esmu tīri labi iemācījusies ar to sadzīvot [vismaz alternatīvas man nešķiet pārāk vilinošas]. Man teica, ka esmu bīstams cilvēks - jo māku lasīt no lūpām. :D Un vēl man teica, ka esmu gudra. Tāda sajūta, ka man tas uz pieres būtu rakstīts. O_oIzmantojot gadījumu un atceroties par dabaszinību atzīmi, atceļā iegriezos Dabas muzejā. Krietns laiciņš pagājis, kopš pēdējo reizi tur biju, bet man liekas, ka ekspozīcijas ir paplašinātas. :D Ā, un joprojām pa pāris apmeklējumiem es nespēju ieiet cilvēka evolūcijas istabā. Kā bērnībā pirmo reizi izskrēju no turienes laukā, nākamās reizēs vienkārši neejot tur, tā arī šodien - kā bērns. Lēniem soļiem, apņemšanās pilna tuvojos durvīm, aizturētu elpu paskatījos iekšā un tai pat brīdī aizgriezos prom. Nu nespēju es tur ieiet. Nez, laikam tā apziņa, ka tie ir [bija] cilvēki .. Un tie galvaskausi .. Nemaz nerunājot par baismīgo sleketu. Nespēju. Pleci vēl joprojām kauc no sāpēm. Īpaši pēc dienas uz kājām un ar smagu somu. Tikai 2 stundas, tikai 2... Pašmasāža vairs nepalīdz. |
Powered by Sviesta Ciba