Dialogi Ar Kādu Neprātīgo [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kā tas bija.. [May. 18th, 2009|07:54 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |still a bit dizzy]
[Current Music |rob pattinson - bella's lullaby]

ak, Imant, mans draugs!
tik sen es tev neesmu rakstījusi. [un laikam arī nemaz neķertos, ja šī nedēļa nesāktos ar šīs nedēļas spilgtāko notikumu].
gribi - brīnies, gribi - smejies, gribi - raudi [bet man no tā vieglāk nepaliks.]
bet šodien arī man iestājās ātrās palīdzības vecums . manos, ta 19 gados.. pff..
un tagad sākšu stāstīt tev, kā tas notikās [es no malas neredzēju, tāpēc stāstīšu no iekšas]

tiešā runa:
[runāju es. pati ar sevi. klusītiņām. ļoti, ļoti klusi. neviens nedzird]

- yes! urrā, urrā! 24 sek mazāk nekā decembrī, tas ir labs progress.. yess, yess, yess.. tā dvielis, te uz āķīša. kur man šampūns, ā skapītī. taram, taram, taram.. tā, nepareizā atslēgas puse, o atvērās! hm, pleijeris ir. telefons ir. forši. švamme, dušas želeja, šampūns.. taram, taram, taram.. o, sauna strādā.. "years ago, when i was younger..." ak nē, tikai ne atkal, un tikai ne dušās! pff. hmm.. mana duša aizņemta. kurā tad vēl bija normālu laiku ūdens. ū. jap. šitā ir forša. "i'm in love with a fairytale" pff, sofija, aizveries.. la lā lā.. mati. tā lai pastāv. mm. forši smaržo. skalojamies nost. sūper. tik svaigi. kur bija mans dvielis. tā visu paņēmu? matu gumijas ir, atslēga ir. lābi. visu pakarinam te. ejam, ejam ejam. tarā tukša sauna. ilgi nesēdēšu. [te es runājos ar vienu meiteni].. tā paliek karsti jāiet ārā.. mantas - ir.. tā 295, forši.. [te runājos ar citu meiteni].. apenes, džinsi, krūšturis. tā, kur ir krekliņš? ā, laikam augšējajā plauktiņā. tā, pakāpjamies.. jā, rekur ir, nokāpjam.. wow! eu, cilvēki viss ir melns. kuš, apsēdīsimies te. uhu. sēžam. sēžam, sēžam.. tā ir labāk, nu ceļamies. oho.. ups. sēžam tālāk. eu, baigi karsti, jātiek kkur pie loga. hm. esmu puskaila, labāk nē. ūdens!! laba ideja. tā, jāaiztaisa skapītis, ēm, kur šis palika? ai pofig, nekas jau nenotiks, cik te - pusminūte? tā, durvis.. izlietne. wū hū, ā nē tas ir karstais.. paliek aukstāks, jā. ir. seja. vaigi. nedeg vairs. ak šausmas, kā gribas dzert [klank, klank].. vhū.. ir labi. ups! nav labi, bet nu ciešami. ejam līdz skapītim, kamēr neviens vēl neko nav nočiepis. tā. rekur ir. hm. krekliņš būtu jāuzvelk, tad varēs iziet gaiteni, ja varēšu. tā - piedurknes. ups. atkal viss plūst.. ēm. jāpiesēž. tā.. acis. aizveersim acis. ieelpa.. izelpa.. ieelpa.. izelpa.. tā dziļāk, lēnāk mierīgāk, hū.. un tagad veram vaļā. ta rā.. nē, nē, nē.. eu, baigi karsti.. nav ko elpot, kādam kkad jāpasaka, lai atnes man gaisu, sofij, gaisu nevar atnest. ak jā, pareizi, sofij. tualete, moš, kkas nāks uz augšu, labāk būt tur. wow, šitie malnie riņķi apkārt šai gaišajai miglai nav diez ko izpalīdzīgi. durvis. rokturis, jā - rekur ir.. hm. vaļā.. ieejam. tā taisam ciet. eu viss melns, neredzu durvis. durvis, nākat atpakaļ fokusā. pāldies! eu, nē, es gribeju piesēst uz poda.. hm. es esmu atslēgusies? it kā nē.. eu es kratos, varbūt tāpēc, ka pretojos melnumam, kurš zina? a moš tā ir epilepsija? un tūlīt nāks putas? pff. au, tas laikam bija celis, pret durvīm. laikam, hm, kur ir sienas? ā, rekur, auč, galva, pret durvīm.. hm, ko cilvēki tur ārpusē domā. moš kāds mēģinās attaisīt un es te..

[te ir riktīgākais blackouts, nezinu, cik ilgu laiku..]

- tā, kur es esmu? tualetē uz grīdas. sūper. laikam jāceļas. pag, kāpēc es te vsp nācu, ā pavemt. nē - vairs nevajag. tā ceļamies. wow, negaidīti. kur ir viss? tāda sajūta, ka kāds spēlējas ar elektrības slēģi - gaisma ir, nav, ir, nav, ir, nav.. tā ejam ārā. durvis. atvēri, malacis! tālāk - otras. sūper.. ups! slēdziet to gaisu atpakaļ! Siena, siena, siena, stūris.. tā otra bišku pa labi.. O! gaisma - paldies.. kkāda ķoķa tieši man priekšā, galvenais viņai neuzskriet.. moš pateikt, ka man slikt, a ko es teikšu "piedodiet, man slikti?" kur slikti? kā slikti? kāpēc? ... [tumsa]

[te arī ir blackouts, bet man ir interesanti, kā es nokritu un vai es kko atdauzīju. nekas it kā nesāp. parasti jau krītu uz rokām, bet šoreiz es nedomāju, refleksi? is it possible? nezinu, nezinu..]

- tā. bilde ir bek. kur es esmu? hm. es sēžu. tas ir labi. kas tā tāda, kas mani aiztiek un virina muti? ko viņa teica? "bēbi"? viņa tausta manu pulsu, eu, man vairs nekas negriežas. ā, viņa prasa vai neesmu stāvoklī. nē, neesmu. viņa saka, lai strauji nekustos, bet to es jau pati varēju izdomāt. pff. ko, ātrie? tūlīt? pie manis? paldies. feeble smaids.. ideāli. jāģērbjas. kur ir mans skapītis? tā lēnām. ū, atslēgu tante. jā, paldies. nē, iešu uz vestibilu. jā, es varu paiet.. paldies. jāpažāvē mati.. labāk, varbūt nē, ārā bija silti un man labāk galvu nekratīt. bet nu tomēr, tā aši. kas tā tāda? kas viņai rokās? ožamais spirts? nē, paldies. hm, manas grupas biedrenes pamanīja, ka esmu dīvaina. vsp es kkāda zaļa spogulī. bet varbūt tie ir sienu refleksi. jā, laikam tā. viss ir kārtībā. es noģību, man izsauca ātros. nē, pirmo reizi mūžā. tagad viss labi, neuztraucaties, jūtos labi.. interesanti, cik es biju atslēgusies, ja viņas vēl tepat.
tā, ejam uz gaisu. ū, cik labi, ka te logs vaļā. gatenis, vēl drusku. kas tas par čali? ko viņš tur bļaustās? ā, par mani. viltus ātro izsaukšana, baseinam sods. "rekur iet jūsu slimā, lēkā un smaida"? tiešām? vai smaidu? laikam jūku prātā. moš viņš ir akls. kko runā par putekļu sūcējiem, jāpasaka, ka es pagaidīšu ātros. nabaga meites, protams, ka viņām tāda instrukcija. "neuztraucieties, es pagaidīšu." pff. un ke es viņiem teikšu. wow, sirds sāka sisties straujāk, uztraucos laikam. jāizņem apavi no garderobes. numurīņs. ūhū. paldies.

tā - rekur viņi jau atbraukuši. wow. ko man teikt? labi, sēžu klusi. "- jūs?".. - es.. nest? nē, nevajag nest. nākšu pati. nu vaktējiet, bet es nekritīšu. kāds jauks smaidīgs šoferītis ar humoru.. nice. un tante ar tāda jauna. sūper. pilnīgi vieglāk palika.

esmu ātrās palīdzības mašīnā. hm. gulties? nezinu. dīvaini. jā, labi. apliecība. tā maks, apliecība. 13.ā poliklīnika. jā. adrese, protams, telefons. jā. hroniskās slimības? nē. tabletes? nē. cukura diabēts? nē. [a kurš viņu zina?] vesela? hā, hā.. līdz šim. perfectly so. kurā brīdī mēs pārgājām uz krievu valodu? nezinu, nepamanīju. asinsspiediens. ui, briesmīgs.. man.. hm. jā. nē. ovulācija. jā. gadās.. kādas lēkmes? nē, līdz šim nav bijušas. pff. nu kājas dažreiz sarauj krapjos, bet ne ar to visu pārēj. un rokas svīst.. kad uztraucos.. slapjš? nē, nebija. nū, bija - es biju baseinā. tur viss slapjš.. viss.. ū. man taisīs kardiogrammu. dīvaini metāliski knaģi, kkāda želeja vispirms. rokas, kājas. krūts.. sirds apvidū. uz sirds kkādi metāla štrunti ar vadiem. hm, ko tālāk? laidīs elektrisko strāvu cauri? tā kā filmās par trakonamiem. vsp tādas padomju laika uzpariktes.. izskatās.. pff. vsp labi, ka matemātikas učene šodien nebija baseinā, tas būtu apkaunojoši.. ko? viss? tiešām? neko nesajutu.. ū.. mana kardiogramma. izgaisīs? pēc 2 gadiem? var apvilkt? noteikti apvilkšu, lai jau paliek par piemiņu, manos, ta 19 tādi piedzīvojmi..

nu, re, labi, ka viss labi.. sirds skrien? tableti? nu dodiet.. karvalolu? nē, paldies. uz slimnīcu? nē, paldies. jā, parakstīšu.
kur dzīvoju? da tepatās.. nu jā.. jums pa ceļam? forši. labi, nevienam neteikšu. cik stilīgs šoferītis. un smejas. un tik slikti izmanto sirēnu, nelegālais pagrieziens. sūper. tā.. esmu jau gandrīz mājās.. ko nedarīt? nelasīt, neskatīties filmas, neuztraukties, nesēdēt ilgi pie datora? labi, centīšos. nekādas fiziskās aktivitātes? labi, izdarīšu..

ak šausmas, mani redzēja. būs mājās jāstāsta. labāk pati, nekā šitā vecā kaza omītei..

tava uz mūžu.
es.
[vari neatbildēt arī uz šo vēstuli]

LinkLeave a comment

vēstule mirušam draugam [Apr. 14th, 2008|07:26 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |frustrācija]
[Current Music |citizen cope - let the drumer kick]

šķiet muļķīgi rakstīt tev vēstuli. zinu, ka neatbildēsi. bet tomēr, tu jau mani pazini pietiekami labi, lai saprastu - pēc kā es vados.. (tevi tāpat kā daudzus citus kaitināja šis mans divpunkts, varbūt tev kā Ziedonim tas asociējās ar briestošu meiteņu mīlestības vēstulēm, tagad es to vairs nevaru tev uzjautāt..)
ir pagājušas 3 nedēļas kopš tevi apglabājām. kad domāju, ka tevis vairs nav starp mums - īsti laikam to neapzinos. varbūt man šķiet, ka esi aizbraucis kādās darīšanās vai slēpot, vai vnk esi ļoti aizņemts, un mēs nevaram tikties. nesēdi vairs iekš skype - arī sīkums, maz kas var gadīties (varbūt audzini sevī gribasspēku - Ilze jau ar' sen nesēž draugos).
ir gan brīži, kad apzinos, ka esi aizgājis pavisam uz neatgršanos, nesazvanīšanos un nesarakstīšanos. (bet varbūt tomēr - pārvācies uz Āfriku vai Indiju, bez i-neta, kādā totālākā čuhņā, bet esi DZĪVS!!) es atstumju visas savas fantāzijas un mēģinu būt reāla (ko ne vienu vien reizi man dzīvē ir ieteikuši [šķiet - arī tev bija iebildumi pret manu naivumu un bērnišķību]), un tad man nāk raudiens. es atceros tavas acis - tik dzīvas, skaidras, ar spīdumiņu. atceros tavus smieklus, pff, netikai atceros arī dzirdu.
redzu mūsu bērnības dienas (tad mums tā biežāk bija sanācis būt kopā). atceros, kā spēlējām skrituļhokeju un braucām apļus uz ātrumu ap tavējo māju. atceros, kā saskrejāmies un es izmantoju asfaltu par smilšpapīru savi ādai, bet tu ļoti satraucies. tur vēl joprojām ir rēta, gan pa virsu ir nākušas jaunas, jo es joprojām pārgalvīgi braukājos apkārt (dienu pirms aizvakardienas notriecu kārtējo mašīnu - šoreiz gan nekas nopietns - mašīna izdzīvoja :P ), tu gan ne.
tagad sāku tevi atcerēties. atcerēties lietas, ko gribēju, bet nekad neteicu, likās, ka būs vēl īstais brīdis. pēdējos 2 gados varēju biežāk apjautāies par to: kā tev iet? (kaut arī tas ir visnovazātākais jautājums 4ever). mēs palikām dažādi, bet vēljoprojām bijām draugi. bijām, vai ne?

es nespēju iztēloties, ka tu tagad guli kapsētā zem zemes. koka kastē, tīrī glītā, ja kas. viens pats. zeme vēl laikam nav sasilusi. tev gan ir vienalga. es te, bet tu tur. labāk tevi kremētu. bet tā arī tāda dīvaina padarīšana - cilvēka vnk nav. putekļi.

toties ir arī priecīga ziņa - tev vairs nav jāuztraucas par skolas pabeigšanu, eksāmeniem, augstskolas izvēli, darba meklēšanu. muļķa mierinājums. varbūt tieši tu liksi man iemīlēt dzīvi? varbūt iemācīsi teikt cilvēkiem jaukas lietas, mīlēt cilvēkus, dzīvot arī tavā vietā.. varbūt.

man briesmīgi žēl tavas mātes. ļoti. viņa ir jauka sieviete. viņa ar mani bieži runā. tad, protams, ir smagi, bet tu esi tā vērts. varbūt neteicu, cik ļoti tevi mīlu, cik loti svarīgs atbalsts man esi bijis. arī bez komunicēšanas - es zināju tu ESI. vienalga, kur. galvenais - ESI!! (kad arī tagad mānu sevi ar tavu pastāvēšanu, jūtu tavu spēku. reizēm lieku galvu iedomātam "tev" uz pleca, jo tu esi drošs un stabils, un lai ko arī cilveki par mani nedomātu, man arī vajag kādu, kas mani stutēs, kādu, kas mani samīļos un noņems dusmas..)

es

P.S. pastāsti, kas notiek pēc TAM?
Link1 comment|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]