| pusmetra kļūda un viņas draugi |
Nov. 11th, 2009|02:47 am |
šodien turēju 'sputņiku' pie vēnām un prātoju par to, cik maz vajag, lai viss beigtos. [viss būtu kārtībā]. un par to, vai mana dzīve ir mana, nū, vai tā man pieder. vai es tiešām varu teikt: "mana dzīve, ko gribu to daru!" jo vsp šodien tiešām bija pofig dzīvot tālāk vai nē, bet kkāda apziņa, ka citiem nav viss pofig mani turēja pie zemes. bet tad jau sanāk, ka dzīvoju viņiem, ne sev.. [atkal tie mistiskie 'viņi'..]
bet vsp bija tīri jauka diena -
biju giga slinķe.
slimoju ar arvs ['ar veselību viss kārtībā'].
gulēju tad, kad nevajag.
ēdu granātābola sēkliņas.
ielencu sevi no visām pusēm ar vīriešiem. [īpaši man patīk tā bekona bilde, un džeksona 'ātrā kaula' bilde arī.. ļoti..] [ak nē, atklaju, ka di kaprio trūkst, kuram šodien turklāt ir dzimšanas diena. šausmiņas, būs kkas jādara lietas labā]
nodarbojos ar eksplikācijām [kas nav nekas perverss]
meklēju sev jaunu audiobuku. ļoti gribas andersena un vailda pasakas. ļoti gribas tās krieviski, nu labi, vaildu var arī angliski. bet nevaru dabūt. kamēr meklēju - atradu izlādējamu bībeli. kas var būt labāks?
[un žurka atkal guļ man klēpī..] |
|