| mazulis 44 |
Feb. 22nd, 2014|12:04 am |
Ir grāmatas, kuras izlasās īstajā brīdī, ar īsto iekšējo stāvokli. Grāmatas, kuras uzpeld nejauši, bet kuru īso eksistenci manā dzīvē pavada zīmju virkne, kas kā mozaīkas gabaliņi sakļaujas vienā skaistā mākslas darbā ar manu dzīvi. [un protams, teju nepieklājīgu baudas daudzumu pēc grāmatas izlasīšanas pavada, nemērama tukšuma sajūta..]
Šajā grāmatā bija viss - sākot ar visai cerīgu žurnalistu reportu par Hārdija jauno filmu, [it īpaši, ka tie bija krievu žurnalisti, un as you may know - we Russians ļoti skeptiski skatamies uz ārzemnieku darbiem par mums :D ].. bet pirms filmas, man taču ir jāzina, kas mani sagaida - so I plunged into this piece of literature un devoured it rather uncivil manner as if I was starving.. Sakrita pat tādi sīkumi, ka ēdot mammas tīteņus lasīju, kā protagonista māte gatavo tīteņus viņam. Tur par bija veterinārārsts.. bet mostly mani uzpirka konstantā spriedze, netaisnības sajūta, nedaudz serial killer un ripper stuff, un vsp - āāā.. un viena no manām mīļākajām vadlīnijām - iemīlēšanās savā vīrā jau tad, kad laulība ir doomed :D
Tagad esmu in great need of the second part, and third, kurām vēl neesmu tikusi klāt. Bet pagaidām man sastāda kompāniju Flemings Kūpera izpildījumā un later on ņemšu gultā Dafni di Morjē. Lai, ko cilvēki arī neteiktu - eskeipisms ir ellīgi patīkama lieta. |
|