| nelīdz nedz pasakas, nedz mīksto rotaļlietu kalni |
Jan. 3rd, 2008|04:17 am |
mans bezmiegs ir ne tikai atgriezies, bet gan tik ļoti mani iemīlējis, ka gatavs palikt ar mani līdz rītam katru nakti.
parasti viņš nenāk viens, bet gan paņem līdzi pusduci slimu domu, kas īsajos pusaizmigšnas brīžos veicina dīvainu vīziju - varbūt pat sapņu veidošanos. tāpēc mums kopā nekad nav garlaicīgi. visu nakti mēs spējam izklaidēt viens otru. viņš mudina mani domāt, analizēt savas kļūdas un darīt jaunas muļķības. es lienu savu smadzeņu tālakajos nostūros, atrodu tur noslēptākās vēlmes. es raudu, gribu aizmigt, skatos pa logu. viņš šādi izklaidējas. Šodien 2 h runājāmies par marsiešiem, par viņu ēdienu, planētas materiālu un Marsa garozas dzīvības pazīmēm, par kokiem bez saknēm. tad runājām par badu, par cilvēku sāpēm, asinīm, par kanibālismu. tikko beidzām..
bet no rītiem viņš paliks ļauns. viņš smiesies par manām šaurajām, mazajām, sarkanajām actiņām un milzīgajām melnajām zīlītēm, šādā savienojumā tās tā vien atgādina cūciņas acis. es pati par sevi smejos..
ha ha ha |
|