Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - August 28th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

August 28th, 2009

beznosaukums [Aug. 28th, 2009|12:57 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |sēd]
[Current Music |ray la montagne - be here now]

ir stāsti [izdomāti un patiesi], kas, būdami jau zināmi, vnlg katru klausīšanās [lasīšanas/skatīšanās] reizi atkal un atkal aizskar tā kā no jauna. katram cilvēkam tie ir savi. daži nāk no bērnības, citi ir jauni.. bet ideja paliek viena un tā pati..


RUNĀJOT PAR FILMĀM:


Sibīrijas Bārddzinis - redzēta reizes 10 - 15, un tomēr raudu ar tādu atdevi, kā agrāk, varbūt pat lielāku, gadi tomēr dara savu. Pirmo reizi skatījos, kad man bija 10 gadi, pēdējo - šodien.
mani visiespaidojošākais kadrs [joprojām], kad operas laikā Andrejs nokāpj no skatuves, ieper ģenerālim, un Polijevskis nolec viņam pakaļ/virsū piespiež pie zemes, viņi abi raud. un Polijevskis bļauj: 'Что ты надела-ал!' [bērnībā pēc noskatīšanās vnm atkal un atkal galvā tinu cauri šos kadrus - man jau tad bija noslieces uz drāmām]
bet raudu vnm [netikai tur, bet tur visvairāk], kad Andrejs jau ir iekāpis vilcienā, lai dotos uz Sibīriju, un viņa kursa biedri izskrien uz perona, sauc viņu un tad sāk dziedāt, un viņš dzied pretim, un tad viņi skrien pakaļ vilcienam.. [dieviņ, kā es tur vnm raudu!]

* * *


Vējiem Līdzi - vēl viens gabals no bērnības. raudāt gan sāku no kāda 14-gadu vecuma. [redzēta neskaitāmas reizes]
mani visiespaidojošākais kadrs [moments - jo arī grāmatā raudu], kad Skārleta beigās beidzot tomēr saprot, ka mīl Retu. bet viņš jau ir aizgājis. un tad viņa saka, ka 'padomāšot par to rīt' - es nekad neticu, ka turpinājums varētu būt pozitīvs. [turklāt 'Skārletu' ir sarakstījusi jau cita autore, M.Mitčela atstāj nobeigumu katra paša ziņā, un manējais nav nekāds romantiskais]

* * *


Blood Diamond redzēta reizes 8. [ņemot vērā to, ka pati filma ir diezgan jauna, tas ir augsts rādītājs]
mani visiespaidojošākais kadrs [tādi ir divi] pirmais - kad Denijs stāsta par saviem vecākiem, un acīs viņam jau ir asaras, bet viņš īsti neraud. otrais - [protams] Denija pirmsnāves telefona zvans. [kad biju uz kino no vietas noraudāju vairāk kā stundu - visu ceļu līdz mājām..]

* * *


3:10 to Yuma redzēta reizes 5.
mani visiespaidojošākais kadrs beigu aina - [arī bišku pirms tam, kad Denijs izstāsta par to, ka nav viņš nekāds kara varonis un spītīgs arī nav..] kad Bens Veids jau kāpj vilcienā, bet Deniju nošauj tas čalis, kuru laikam sauca Čārlijs. Un Veids sašauj savu uzticamāko biedru. Un Viljams pasaka Denijam, ka viņš visu ir izdarījis, ka viņš ir nosēdinājis Veidu vilcienā. [ak šausmas, es pat, rakstot un iztēlojoties, varētu apraudāties..] vsp visas tās 'tēva un dēla' būšanas cauri filmai ir spēcīgas.

* * *


Miss Potter nezinu, cik daudz redzēta, bet vairāk kā 5..
mani visiespaidojošākais kadrs pēc tam, kad viņa ir pieņēmusi Normana bildinājumu, viņa savā istabā viena pati dejo aiz laimes un raud. [iespējams vienīgā filma, kurā es regulāri raudu aiz laimes] protams, arī viņas reakcija un Normana nāvi ir manu asarau vērta. [un man nav žēl]

* * *


protams, ir vēl ļoti daudz filmu, kurās es vairāk vai mazāk regulāri raudu - 'Atonement', 'Bridge to Terabithia', 'Painted Veil', 'Gladiators', 'Troja', 'Nāriņa' u.d.c. ... visas romantiskās komēdijas, kas ir kvalitatīvas un labas, ja redzu tās pirmo reizi. bet par tām es nevaru piebilst, ka raudu VIENMĒR! [neatkarīgi no garastāvokļa un diennakts laika]
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | August 28th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]