Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

un kāpēc es neko nezināju par Jēkaba nominācijām? Mar. 2nd, 2007|07:37 pm

sofia
foršākā sajūta ir tā, kad tu pats sev vēl tici.. un zini, ka spēj kko izdarīt, bet ķermenis vairs nespēj neko.. kad vnk aptrūkstas spēki.. un tev liekas, ka celsies un darīsi.. un viss būs labi.. un tu celies.. un min 5.. un tad krīti.. un guli kādu laiku.. līdz akal esi gatavs celties..
pats skaistākais jau var notikt tieši tanī brīdī, kad tu guli.. dzīvē ir daudz noslēpumu.. brīnumu.. negaidītu pavērsienu.. bet cilvēks, ieracies datos un izveidojis ap sevi ciparu mūrus, to nepamana.. un ļaunākais jau nav tas, ka kkas paliek nepamanīts.. bet gan tas, ka cilvēkiem ir vnlg, ka kko viņi kko nepamana..
mēs aizmirstam visu skaisto, kas bērnībā bija mums tik ļoti nozīmīgs un svarīgs.. saules gaisma.. putniņi.. un maigās, smalkās puķītes.. kukaiņi, kas pa tām rāpo.. rudens lapas.. un kastaņi. un zīles.. un smaržas - zemes, koku.. un šūpoļu.. tas bija tik skaisti saulaini..
-pag, kāpēc bija? IR.. un BŪS tik nedrīxtam par to aizmirst.. un viss būs labi..
Biežāk ir jāskatās augšup.. un sev apkārt.. jāsmaida.. jāsmejas.. viss ir ļoti skaists, neatkārtojams.. un nenovērtējams.. diemžēl arī nenovērtēts.. bet mēs visu varam labot..
Link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: